Ebrejiem 6:1—20
6 Tāpēc, apguvuši pamatmācības+ par Kristu, dosimies tālāk — tieksimies uz briedumu,+ nevis liksim atkal pamatu, no jauna sākdami mācīties par grēku nožēlu nedzīvu* darbu dēļ un ticību Dievam,
2 par kristīšanām un roku uzlikšanu,+ mirušo augšāmcelšanu+ un mūžīgo spriedumu.
3 Un mēs tuvosimies briedumam, ja Dievs to gribēs.
4 Tos, kas reiz tikuši apgaismoti,+ kas ir saņēmuši dāvanu no debesīm un svēto garu
5 un kas ir iepazinuši labos Dieva vārdus un nākamā laikmeta* spēkus,
6 bet ir atkrituši,+ nav iespējams atkal vest pie grēku nožēlas, jo tie no jauna sit Dieva Dēlu pie staba un liek viņu vispārējā apsmieklā.+
7 Zeme saņem svētību no Dieva, kad, daudzkārt lietus veldzēta, liek izaugt augiem, kas derīgi tiem, kuri zemi apstrādā.
8 Bet, ja laukā izaug ērkšķi un dadži, tas tiek atzīts par nederīgu. Tas drīz tiks nolādēts un beigu beigās tiks nodedzināts.
9 Bet jūsu gadījumā, mīļie, kaut arī tā runājam, mēs esam pārliecināti, ka ar jums ir daudz labāk un jūs darāt to, kas ved uz glābšanu.
10 Jo Dievs nav netaisnīgs un neaizmirst jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši viņa vārdam+ ar to, ka esat kalpojuši un vēl joprojām kalpojat svētajiem.
11 Bet mēs ļoti vēlamies, lai ikviens no jums būtu tikpat centīgs kā agrāk un lai jūs līdz galam+ saglabātu nešaubīgu cerību,+
12 tā ka jūs nekļūtu kūtri,+ bet līdzinātos tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolīto*.
13 Kad Dievs deva solījumu Ābrahāmam, viņš nevarēja zvērēt pie kāda augstāka, tāpēc viņš zvērēja pats pie sevis+
14 un teica: ”Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus.”+
15 Būdams pacietīgs, Ābrahāms saņēma apsolīto*.
16 Cilvēki zvēr pie tā, kas ir augstāks par viņiem pašiem, un viņu zvērests dara galu katram strīdam, jo tas apstiprina*, ka sacītais ir patiesība.+
17 Tāpat Dievs, gribēdams solījuma mantiniekiem+ vēl skaidrāk parādīt, cik negrozāms ir viņa nodoms, apstiprināja to ar zvērestu,
18 lai šīs divas negrozāmās lietas* — un tās ir negrozāmas, jo nav iespējams, ka Dievs melotu,+ — mums, kas esam raduši pie viņa patvērumu, būtu spēcīgs pamudinājums satvert cerību, kas ir mūsu priekšā.
19 Šī cerība+ mums ir kā drošs un stiprs enkurs dvēselei*. Tā ieved aiz priekškara,+
20 kur, sagatavodams mums ceļu, pirms mums ir iegājis Jēzus,*+ kas uz mūžīgiem laikiem ir kļuvis par augsto priesteri, līdzīgu Melhisedekam.+
