Esteres 7:1—10
7 Tā ķēniņš un Hāmāns+ ieradās pie ķēniņienes Esteres uz dzīrēm.
2 Šajā otrajā dzīru dienā, kad tika pasniegts vīns, ķēniņš Esterei atkal vaicāja: ”Kāds ir tavs lūgums, ķēniņiene Estere? Tas tiks izpildīts! Ko tu vēlies? Lūdz kaut pusi manas valsts — tu to dabūsi!”+
3 Estere atbildēja: ”Ja es esmu iemantojusi tavu labvēlību, ak, ķēniņ, un ja ķēniņam labpatīk, lai man dāvā dzīvību — tāds ir mans lūgums, un lai saudzē manu tautu+ — tāda ir mana vēlēšanās!
4 Jo mēs esam pārdoti,+ es un mana tauta, lai mūs nogalinātu un iznīcinātu.+ Ja mēs būtu tikai pārdoti verdzībā, es ciestu klusu. Bet šo nelaimi nedrīkst pieļaut, jo tā nodarītu zaudējumus ķēniņam.”
5 Ķēniņš Ahasvērs prasīja ķēniņienei Esterei: ”Kurš ir uzdrīkstējies tā rīkoties? Kur viņš ir?”
6 Estere sacīja: ”Šis pretinieks un ienaidnieks ir viņš — ļaunprātīgais Hāmāns!”
Tad Hāmāns sāka izbailēs drebēt ķēniņa un ķēniņienes priekšā.
7 Ķēniņš dusmās pameta dzīres un izgāja pils dārzā, bet Hāmāns, saprazdams, ka ķēniņš neatstās viņu nesodītu, metās pie ķēniņienes Esteres, lai lūgtos par savu dzīvību.
8 Kad ķēniņš atgriezās dzīru namā, Hāmāns bija sakņupis pie Esteres zviļņa. Ķēniņš izsaucās: ”Vai viņš vēl piedevām grib izvarot ķēniņieni manā paša namā?” Tiklīdz viņš to bija pateicis, Hāmānam aizsedza seju.
9 Harbona,+ viens no ķēniņa galminiekiem, ieminējās: ”Hāmāns pie sava nama ir uzslējis piecdesmit olekšu* augstu stabu, lai pie tā pakārtu Mordohaju,+ kura ziņojums ķēniņam izglāba dzīvību.”+ Tad ķēniņš pavēlēja: ”Pakariet pie tā viņu pašu!”
10 Tā Hāmānu pakāra pie staba, ko viņš bija sagatavojis Mordohajam, un ķēniņa dusmas norima.
Zemsvītras piezīmes
^ 22,3 m. Sk. pielikumu B14.
