Esteres 8:1—17
8 Tajā dienā ķēniņš Ahasvērs atdāvināja ķēniņienei Esterei jūdu ienaidnieka+ Hāmāna īpašumu,+ un Mordohajs tika ataicināts pie ķēniņa, jo Estere bija pastāstījusi par viņu radniecību.+
2 Tad ķēniņš novilka savu zīmoggredzenu,+ ko viņš bija atņēmis Hāmānam, un iedeva to Mordohajam, bet Estere iecēla Mordohaju par Hāmāna īpašuma pārvaldnieku.+
3 Pēc tam Estere vēlreiz vērsās pie ķēniņa. Viņa raudādama krita tam pie kājām un lūdza, lai ķēniņš neļauj īstenot ļauno plānu, ko agagietis Hāmāns bija izgudrojis pret jūdiem.+
4 Ķēniņš izstiepa pret Esteri zelta scepteri,+ un viņa piecēlās, nostājās ķēniņa priekšā
5 un teica: ”Ja ķēniņam labpatīk un es esmu ieguvusi viņa labvēlību un ja tas ķēniņam šķiet pareizi un es esmu viņam patīkama, tad lai tiek izdota pavēle atsaukt rīkojumu, ko uzrakstīja Hāmāns,+ agagieša+ Hammedātas dēls, kura ļaunprātīgais nolūks bija iznīcināt jūdus visās ķēniņa provincēs.
6 Kā lai es noraugos nelaimē, kas piemeklēs manu tautu, un kā lai es noskatos savu tuvinieku bojāejā?”
7 Tad ķēniņš Ahasvērs sacīja ķēniņienei Esterei un jūdam Mordohajam: ”Es esmu atdevis Esterei Hāmāna īpašumu,+ un Hāmānu pašu es pavēlēju pakārt pie staba+ par to, ka viņš gribēja iznīcināt jūdus.
8 Tagad jūs drīkstat ķēniņa vārdā rakstīt jūdu labā tādus rīkojumus, kādus uzskatāt par pareiziem. Apzīmogojiet rakstīto ar ķēniņa zīmoggredzenu, jo rīkojums, kas rakstīts ķēniņa vārdā un apzīmogots ar viņa zīmoggredzenu, nav atceļams.”+
9 Trešā mēneša (sīvāna*) divdesmit trešajā dienā tika sasaukti ķēniņa rakstveži, un tie pierakstīja visu, ko Mordohajs pavēlēja jūdiem, kā arī satrapiem,+ pārvaldniekiem un provinču augstmaņiem+ simt divdesmit septiņās provincēs no Indijas līdz Etiopijai, — katrai provincei tās rakstībā un katrai tautai tās valodā, un arī jūdiem viņu rakstībā un valodā.
10 Mordohajs uzrakstīja rīkojumu ķēniņa Ahasvēra vārdā, apzīmogoja to ar ķēniņa zīmoggredzenu+ un nosūtīja vēstules ar ziņnešiem, kas jāja straujos pasta zirgos, kuri tika audzēti ķēniņa dienestam.
11 Vēstulēs bija sacīts, ka ķēniņš jūdiem dod atļauju visās pilsētās pulcēties kopā, lai sevi aizstāvētu, un ka ikvienā tautā un provincē viņi drīkst nogalināt un iznīcināt visus, kas ar ieročiem rokās viņiem uzbruktu, arī to sievas un bērnus, un izlaupīt savu ienaidnieku mantu.+
12 Visās ķēniņa Ahasvēra valsts provincēs tam bija jānotiek vienā un tajā pašā dienā — divpadsmitā mēneša (adāra) trīspadsmitajā dienā.+
13 Rakstītajam ikvienā provincē bija jākļūst par likumu, un tas bija jāizziņo visām tautām, lai jūdi šajā dienā būtu gatavi atmaksāt saviem ienaidniekiem.+
14 Ķēniņa pavēles skubināti, ziņneši sēdās pasta zirgos un steigšus devās ceļā, un šis likums tika pasludināts Sūzu+ pilī.
15 Tad Mordohajs aizgāja no ķēniņa, tērpies ķēnišķīgās, zili baltās drēbēs, ar krāšņu zelta vainagu galvā un purpursarkanu smalkas vilnas apmetni mugurā,+ un Sūzu pilsētas iedzīvotāji gavilēja un priecājās.
16 Jūdiem tas bija gaišas cerības*, prieka, līksmības un pagodinājuma laiks.
17 Visās provincēs un pilsētās, kur vien tika izsludināts ķēniņa rīkojums, jūdi priecājās un līksmoja, dzīroja un svinēja. Daudzi, kas piederēja pie citām tautām, pasludināja sevi par jūdiem,*+ jo viņus bija pārņēmušas bailes no tiem.
