Esteres 9:1—32
9 Divpadsmitā mēneša (adāra) trīspadsmitajā dienā,+ kad bija jāizpilda ķēniņa rīkojums un likums,+ dienā, kad jūdu ienaidnieki bija cerējuši ar viņiem izrēķināties, notika pretējais — jūdi uzveica savus ienaidniekus.+
2 Visās ķēniņa Ahasvēra valsts provincēs+ jūdi sapulcējās savās pilsētās, lai cīnītos pret tiem, kas viņiem gribēja darīt ļaunu, un neviens nespēja stāties jūdiem pretī, jo visas tautas bija pārņēmušas bailes no viņiem.+
3 Visi provinču augstmaņi, satrapi,+ pārvaldnieki un ķēniņa ierēdņi atbalstīja jūdus, jo baidījās no Mordohaja.
4 Viņš ķēniņa galmā bija kļuvis ļoti ietekmīgs,+ un Mordohaja varenība aizvien pieauga, tāpēc viņa slava izplatījās visās provincēs.
5 Jūdi nonāvēja visus savus ienaidniekus, viņi tos nogalināja ar zobenu un iznīcināja un darīja ar tiem, ko gribēja.+
6 Sūzu+ pilī jūdi nogalināja 500 vīru,
7 arī Paršandātu, Dalfonu, Aspātu,
8 Porātu, Adalju, Arīdātu,
9 Parmaštu, Arisaju, Aridaju un Vajzātu,
10 jūdu ienaidnieka Hāmāna,+ Hammedātas dēla, desmit dēlus, taču ienaidnieku mantu viņi nepiesavinājās.+
11 Tajā pašā dienā ķēniņam paziņoja Sūzu pilī nogalināto skaitu.
12 Ķēniņš teica ķēniņienei Esterei: ”Sūzu pilī jūdi ir nonāvējuši un iznīcinājuši piecsimt vīru un arī desmit Hāmāna dēlus. Ko tad viņi ir izdarījuši pārējās ķēniņa provincēs?+ Kāds tagad ir tavs lūgums? Es to izpildīšu. Lai ko tu vēlētos, tas tiks izdarīts.”
13 Estere atbildēja: ”Ja ķēniņam labpatīk,+ lai jūdiem Sūzās arī rīt tiek atļauts rīkoties saskaņā ar likumu, kas bija spēkā šodien,+ bet desmit Hāmāna dēlus lai pakar pie staba.”+
14 Tad ķēniņš pavēlēja, lai tas tiek izpildīts. Sūzās tika izdots likums, un Hāmāna dēlu līķus pakāra pie staba.
15 Adāra mēneša četrpadsmitajā dienā+ jūdi, kas bija Sūzās, sapulcējās no jauna un nogalināja Sūzās 300 vīru, taču ienaidnieku mantu viņi nepiesavinājās.
16 Pārējie jūdi, kas dzīvoja ķēniņa provincēs, arī sapulcējās kopā, lai sevi aizstāvētu.+ Viņi iznīcināja savus ienaidniekus,+ nonāvēdami 75 000, taču ienaidnieku mantu viņi nepiesavinājās.
17 Tas notika adāra mēneša trīspadsmitajā dienā, bet četrpadsmitajā jūdi atpūtās, un tā viņiem kļuva par dzīru un svētku dienu.
18 Savukārt tie jūdi, kas dzīvoja Sūzās, pulcējās kopā trīspadsmitajā+ un četrpadsmitajā dienā,+ un viņi atpūtās piecpadsmitajā dienā, kas viņiem kļuva par dzīru un svētku dienu.
19 Bet citās pilsētās jūdi svinēja,+ dzīroja un sūtīja cits citam cienastu+ jau adāra mēneša četrpadsmitajā dienā.
20 Mordohajs+ pierakstīja šos notikumus un visiem jūdiem, kas dzīvoja visās ķēniņa Ahasvēra valsts provincēs, gan tuvu, gan tālu, izsūtīja vēstules,
21 kurās viņš tiem lika ik gadus svinēt adāra mēneša četrpadsmito un piecpadsmito dienu,
22 jo šajās dienās jūdi atbrīvojās no saviem ienaidniekiem un šajā mēnesī viņu bēdas pārvērtās priekā un sēras+ izvērtās par svinībām. Tām bija jākļūst par dzīru un svētku dienām, kad cits citam sūta cienastu un apdāvina trūcīgos.
23 Tad jūdi apņēmās arī turpmāk svinēt šos svētkus, kā bija iesākuši, un rīkoties tā, kā Mordohajs viņiem bija rakstījis.
24 Visu jūdu ienaidnieks Hāmāns,+ agagieša+ Hammedātas dēls, bija perinājis nodomu iznīcināt jūdus+ un metis pūr+ (tas ir, lozi), lai tos iebiedētu un iznīcinātu.
25 Bet, kad Estere vērsās pie ķēniņa, tas izdeva rīkojumu:+ ”Lai ļaunais plāns, ko Hāmāns ir izgudrojis pret jūdiem,+ nāk pār viņa paša galvu!”, un Hāmānu un viņa dēlus pakāra pie staba.+
26 Tāpēc šos svētkus nosauca par Pūrīmu — no vārda pūr.*+ Paklausot tam, kas bija teikts vēstulē, un pieminot visu, ko viņi bija redzējuši un piedzīvojuši,
27 jūdi cieši apņēmās, ka viņi, viņu pēcnācēji un visi, kas viņiem ir pievienojušies,+ ik gadus noteiktajā laikā svinēs šīs divas dienas saskaņā ar vēstulē dotajiem norādījumiem.
28 Katrā ģimenē, provincē un pilsētā jūdiem no paaudzes paaudzē jāsvin Pūrīma svētki, un viņu pēcnācēji nekad nedrīkst pieļaut, ka šīs dienas vairs netiktu pieminētas.
29 Tad ķēniņiene Estere, Abihaila meita, un jūds Mordohajs, balstoties uz viņiem piešķirtajām pilnvarām, uzrakstīja otru vēstuli par Pūrīmu.
30 Visiem jūdiem simt divdesmit septiņās Ahasvēra+ valsts provincēs+ tika izsūtītas vēstules, kas vēstīja mieru un viesa paļāvību*.
31 Tās apstiprināja, ka noteiktajā laikā ir jāsvin Pūrīma svētki, gavējot+ un karsti lūdzot Dievu,+ kā ir pavēlējuši jūds Mordohajs un ķēniņiene Estere+ un kā viņi paši ir uzlikuši par pienākumu sev un saviem pēcnācējiem.+
32 Esteres pavēle apstiprināja šos norādījumus par Pūrīma svētkiem,+ un to ierakstīja grāmatā.
Zemsvītras piezīmes
^ Par ebreju svētku nosaukumu kļuva vārda pūr (”loze”) dsk. forma pūrīm. Šos svētkus svin 12. mēnesī pēc reliģiskā kalendāra. Sk. pielikumu B15.
^ Burt. ”ar miera un patiesības vārdiem”.
