Hozejas 11:1—12
11 ”Kad Izraēls bija vēl zēns, es viņu mīlēju,+es aicināju savu dēlu no Ēģiptes.+
2 Bet, jo vairāk izraēliešus sauca*,jo tālāk tie aizgāja projām+ —upurēja Baaliem+un nesa upurus izcirstiem tēliem.+
3 Es mācīju Efraimu staigāt,+ ņēmu viņu uz rokām,+taču tie neatzina, ka es tos dziedināju.
4 Es viņus vedu ar cilvēciskām saitēm*, ar mīlestības auklām,+nocēlu jūgu viņiem no kaklaun ikvienu gādīgi ēdināju.
5 Viņi neatgriezīsies Ēģiptē, tomēr asīrieši valdīs pār viņiem,+jo viņi atteicās atgriezties pie manis.+
6 Zobens brāzīsies caur viņu pilsētām,+salauzīs vārtu aizšaujamos un nonāvēs ļaudis viņu nekrietno nodomu dēļ.+
7 Mana tauta neparko negrib būt man uzticīga.+
Lai kā viņus aicinātu tiekties augšup*, neviens pat nepieceļas.
8 Kā lai es atstāju tevi, Efraim?+
Kā lai atdodu tevi ienaidniekiem, Izraēl?
Kā lai rīkojos ar tevi kā ar Admu?
Kā lai padaru tevi līdzīgu Ceboīmai?+
Es esmu mainījis domas,un manī kvēlo līdzcietība.+
9 Es neļaušu vaļu savai dusmu versmeiun nepostīšu Efraimu vēlreiz,+jo es esmu Dievs, nevis cilvēks,esmu Svētais jūsu vidū,un es nenākšu pie jums dusmās.
10 Tie sekos Jehovam, un kā lauvas rēciens grandēs viņa balss.+
Kad tā nograndēs, viņa dēli nāks no rietumiem,+ bijības trīsu pārņemti.
11 Drebēdami kā putni, tie izies no Ēģiptes,kā dūjas trīsēdami — no Asīrijas.+
Es viņiem ļaušu dzīvot pašu mājās,” paziņo Jehova.+
12 ”Man visapkārt vien Efraima meliun Izraēla viltības.+
Tomēr Jūda vēl turas pie Dieva,viņš ir uzticīgs Vissvētākajam.”+
