Hozejas 2:1—23

  • Jehova sola sodīt neuzticīgo Izraēlu (1—​13)

  • Jehova pieņems atpakaļ savu tautu (14—​23)

    • ”Viņa mani uzrunās: ”Mans vīrs!”” (16)

2  Sakiet saviem brāļiem: ”Jūs esat mana tauta!”*+un savām māsām: ”Jūs esat apžēlotas!”*+   Apsūdziet savu māti, apsūdziet,jo viņa nav mana sieva+ un es neesmu viņas vīrs. Lai viņa pārtrauc savu netiklo rīcību,lai izbeidz pārkāpt laulību,   citādi es viņu izģērbšu un atstāšu kailu kā piedzimšanas dienā,padarīšu par tuksnesi,par izkaltušu zemi,lai viņa mirst no slāpēm.   Es nebūšu žēlsirdīgs pret viņas bērniem,jo tie ir netikles bērni.   Viņu māte ir dzīvojusi netikli,+tā, kas viņus dzemdējusi, ir rīkojusies apkaunojoši.+ Viņa teica: ”Steigšos pie saviem mīļākajiem,+kas man dod maizi un ūdeni,vilnu un linus, eļļu un vīnu*!”   Tāpēc es izaudzēšu viņas ceļā ērkšķu žogu,uzbūvēšu priekšā akmens mūri,lai viņa vairs neatrod savu taku.   Viņa skries pakaļ saviem mīļākajiem, bet tos nepanāks,+meklēs tos, bet neatradīs. Tad viņa nospriedīs: ”Atgriezīšos pie sava vīra*,+jo tad man klājās labāk nekā tagad.”+   Viņa neaptvēra, ka tas biju es, kurš viņai deva labību,+ jauno vīnu un eļļu,kurš viņai nežēloja ne sudrabu, ne zeltu,ko viņa izlietoja Baalam.+   Tādēļ es atgriezīšos un atņemšu viņai savu labību, kad klāt būs pļauja,un savu jauno vīnu, kad pienāks ražas laiks,+es paņemšu atpakaļ savas vilnas un linu drēbes, ar ko tā sedza savu kailumu. 10  Viņas mīļākajiem redzot, es izģērbšu viņu kailu,un neviens viņu no manis neizglābs.+ 11  Es darīšu galu visiem viņas priekiem,viņas svētkiem,+ jauna mēness dienām, sabatiem un visām svinībām. 12  Es iznīcināšu viņas vīnogulājus un vīģes kokus, par kuriem viņa teica:”Tā ir mana alga, ko esmu dabūjusi no saviem mīļākajiem.” Es tos pārvērtīšu par brikšņiem,un meža dzīvnieki tos nograuzīs. 13  Es viņu saukšu pie atbildības par tām dienām, kad viņa upurēja Baaliem,+kad, auskariem un rotām greznojusies, viņa skrēja pakaļ saviem mīļākajiem,bet mani bija aizmirsusi,+ — tā paziņo Jehova. 14  Es viņu pierunāšu,aizvedīšu tuksnesīun runāšu ar viņu sirsnīgi. 15  Tad es viņai atdošu vīnadārzus,+un Āhoras ieleja+ kļūs par cerības vārtiem;tur viņa man atsauksies tāpat kā jaunības dienās,kā tolaik, kad viņa aizgāja no Ēģiptes.+ 16  Tad viņa mani uzrunās: ”Mans vīrs!”un nesauks mani vairs par savu kungu* — tā paziņo Jehova. 17  Es viņai neļaušu pieminēt Baalu vārdus,+un neviens tos vairs neatcerēsies.+ 18  Tad es savas tautas labā noslēgšu līgumu ar meža zvēriem,+ar putniem debesīs un rāpuļiem uz zemes.+ Es salauzīšu lokus un zobenus un atbrīvošu zemi no kara,+lai mana tauta dzīvotu drošībā.+ 19  Es saistīšos ar tevi uz mūžiem,saderināšos ar tevi taisnīgumā un taisnībā,uzticīgā mīlestībā un žēlsirdībā,+ 20  es saderināšos ar tevi uzticībā,un tu pazīsi Jehovu.+ 21  Tad es atsaukšos, paziņo Jehova,es atbildēšu debesīm,un tās atbildēs zemei,+ 22  zeme atbildēs labībai, jaunajam vīnam un eļļai,un tie atbildēs Jezreēlai*.+ 23  Es viņu sēšu kā sēklu zemē,+apžēlošos par to, kas nebija apžēlota*. Tiem, kas nebija mana tauta,* es teikšu: ”Jūs esat mana tauta!”,+un tie atbildēs: ”Tu esi mūsu Dievs!””+

Zemsvītras piezīmes

Sk. 1:6, zemsv. piez.
Sk. 1:9, zemsv. piez.
Burt. ”dzērienus”.
Vai ”pie vīra, pie sava pirmā”.
Vai ”savu Baalu”.
Noz. ”Dievs sēs sēklu”.
Sk. 1:6, zemsv. piez.
Sk. 1:9, zemsv. piez.