Hozejas 6:1—11

  • Aicinājums atgriezties pie Jehovas (1—​3)

  • Tautas nepastāvība (4—​6)

    • Uzticīga mīlestība ir svarīgāka par upuriem (6)

  • Ļaužu zemiskā rīcība (7—​11)

6  ”Nāciet, atgriezīsimies pie Jehovas! Viņš mūs ir saplosījis,+ bet viņš arī dziedinās,viņš mūs ir sitis, bet viņš arī pārsies mūsu brūces.   Pēc divām dienām viņš mūs atkal darīs dzīvusun trešajā dienā piecels,lai mēs dzīvotu, baudot viņa labvēlību*.   Mēs pazīsim Jehovu un tieksimies iepazīt viņu arvien labāk. Kā rīta ausma viņš noteikti nāks,viņš nāks pie mums kā lietus,kā pavasara lietus, kas veldzē zemi.”   ”Ko lai es daru ar tevi, Efraim? Ko man iesākt ar tevi, Jūda? Jo jūsu uzticība* ir kā rīta mākoņi,kā rasa, kas ātri zūd.   Tāpēc es jūs sitīšu ar praviešu vēstīm,+nonāvēšu ar saviem vārdiem,+un spriedumi, ko jums pasludinu, mirdzēs spoži kā gaisma.+   Mani iepriecina nevis kaujamie upuri, bet uzticīga mīlestība*,nevis dedzināmie upuri, bet zināšanas par Dievu.+   Taču jūs, būdami grēcīgi cilvēki, esat lauzuši līgumu,+savā zemē jūs esat izturējušies pret mani nodevīgi.   Gileāda ir ļaundaru pilsēta,+piebradāta asinīm.+   Priesteri ir kā laupītāju banda, kas uzglūn saviem upuriemun slepkavo uz Šehemas+ ceļa. Viņi rīkojas zemiski. 10  Es redzu, cik šausmīgi rīkojas Izraēla tauta! Efraims ir nodevies izvirtībai,+Izraēls ir sevi aptraipījis.+ 11  Tomēr tevi, Jūda, vēl gaida pļauja,kad es savu tautu pārvedīšu no gūsta.”+

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”dzīvotu viņa priekšā”.
Vai ”uzticīgā mīlestība”.
Vai ”žēlsirdība”.