Hozejas 7:1—16
7 ”Ikreiz, kad es grasos Izraēlu dziedināt,atklājas Efraima noziegumi+un Samarijas ļaunums.+
Ļaudis krāpj,+ zagļi ielaužas namos,un laupītāji siro ielās.+
2 Tiem neienāk prātā, ka es pieminēšu visas viņu nelietības.+
Nu tos ielenc viņu ļaunie darbi,neko tie no manis nenoslēps!
3 Ar savu ļaunumu tie iepriecina ķēniņuun ielīksmo augstmaņus ar saviem meliem.
4 Tie visi ir laulības pārkāpēji,tie deg kā krāsns, ko maiznieks ir iekūrisun nebiksta vairs, kamēr, mīklu iemīcījis, gaida to uzrūgstam.
5 Mūsu ķēniņa svētku dienā augstmaņiem ir sameties slikti,no vīna noreibuši,+ tie trako,un ķēniņš sniedz roku izsmējējiem.
6 Sirds tiem kuras kā krāsns.*
Visu nakti maiznieks guļ,bet no rīta krāsnī atkal liesmo uguns.
7 Tie visi ir kā nokaitēta krāsns,savus valdniekus* tie iznīcina,visi to ķēniņi ir krituši,+un neviens nesauc pēc manas palīdzības.+
8 Efraims jaucas ar tautām,+viņš ir kā plācenis, kas nav apmests uz otru pusi.
9 Svešzemnieki ir aprijuši viņa spēku,+ bet viņš to neapzinās,mati viņam jau sirmi, bet viņš to nav pamanījis.
10 Izraēla lepnums liecina pret viņu pašu,+bet, par spīti visam, tie neatgriežas pie sava Dieva Jehovas+un viņu nemeklē.
11 Efraims ir kā muļķa balodis, kam trūkst saprašanas.+
Tie sauc palīgā Ēģipti+ un lūdz atbalstu Asīrijai.+
12 Bet, lai kur tie skrietu, es tiem uzmetīšu savu tīklu,noķeršu tos kā putnus gaisāun sodīšu, kā esmu brīdinājis.+
13 Bēdas tiem, jo tie mani ir pametuši!
Posts tiem, jo tie pret mani ir grēkojuši!
Es biju gatavs tos izglābt, bet tie mani apmeloja.+
14 Tie vaimanāja, gultā gulēdami,bet nepiesauca mani no visas sirds.+
Tie graizīja sevi, cerot izlūgties labību un jaunu vīnu,un sacēlās pret mani.
15 Kaut gan es tos mācīju un stiprināju,tie ir nostājušies pret mani un perina ļaunu.
16 Tie ir pievērsušies kam citam, bet ne augstākam*,kļuvuši neuzticami kā slikti nospriegots loks.+
Savu nekaunīgo runu dēļ viņu vadoņi kritīs no zobena,tāpēc par viņiem zobosies Ēģiptē.”+
