Jeremijas 10:1—25
10 Klausieties, izraēlieši, ko jums saka Jehova!
2 Jehova saka:”Nepārņemiet citu tautu paražas+un nebīstieties no debesu zīmēm,no kurām baidās citas tautas.+
3 Tautu paražas ir vien māņi.
Amatnieks mežā nocērt kokuun ar savu darbarīku izgatavo no tā elku.+
4 Viņš to izgrezno ar sudrabu un zeltu+un tad ņem āmuru un pienaglo, lai tas negāztos.+
5 Tas ir kā putnubiedēklis gurķu laukā, tas nespēj runāt.+
Tas ir jānēsā, jo pats tas nestaigā.+
Nebaidieties no tā, jo tas nespēj darīt neko ļaunu,bet arī labu ne.”+
6 Nav neviena tāda kā tu, Jehova!+
Tu esi dižens, un tavs vārds ir dižs un varens!
7 Kā lai tevi nebīstas, tautu Ķēniņ?+ Tevi pienākas bīties,jo starp visu tautu, visu valstu gudrajiemnav neviena tāda kā tu.+
8 Viņiem nav ne prāta, ne sajēgas.+
Vai gan koks var pamācīt? Tie ir māņi!+
9 No Taršišas tiek ievestas sudraba loksnes,+ un no Ūfāzas — zelts,ar ko darbojas amatnieks un zeltkalis.
Elkus ietērpj zilās un purpurkrāsas drānās.
Tie visi ir prasmīgu meistaru darinājums.
10 Turpretī Jehova patiešām ir Dievs.
Viņš ir dzīvais Dievs,+ viņš būs Ķēniņš mūžīgi.+
No viņa dusmām dreb zeme.+
Kad viņš iedegas bardzībā, neviena tauta nespēj pastāvēt.
11 * Sakiet tām:”Dievi, kas nav radījuši ne debesis, ne zemi,pazudīs no zemes virsas, tiem vairs nebūs vietas zem debesīm.”+
12 Viņš ir radījis zemi ar savu spēku,izveidojis pasauli ar savu gudrību+un izpletis debesis ar savu sapratni.+
13 Kad viņš dārdina savu balsi,debesu ūdeņus pārņem nemiers.+
Viņš mākoņiem liek celties pamalēs,+sūta zibeņus ar lietu*un izved vēju no savām krātuvēm.+
14 Cilvēki rīkojas neprātīgi, bez sajēgas.
Zeltkaļi, kas darbojas ar izcirstajiem tēliem, paliks kaunā,+jo viņu darinātie metāla tēli ir krāpšana,dvašas* tajos nav.+
15 Tie ir māņi, tīrais izsmiekls!+
Kad pienāks atmaksas diena, tie izzudīs.
16 Jēkaba Dievs* nav tāds kā tie,jo viņš ir radījis visu,viņa dārgais īpašums ir Izraēls,+un viņa vārds ir Jehova, karapulku Pavēlnieks.+
17 Pacel no zemes savu saini, aplenktā!
18 Jehova saka:”Lūk, ko es tagad darīšu — es patriekšu šīs zemes iedzīvotājus+un likšu viņiem pieredzēt ciešanas.”
19 Ak vai! Kāda brūce!+
Mans ievainojums nav dziedināms.
Es teicu: ”Jā, tā ir mana kaite, un man tā jāpacieš.
20 Mana telts ir nopostīta, telts virves sarautas.+
Dēli mani ir pametuši, to vairs nav.+
Nav neviena, kas izplestu manas telts pārsegu un uzslietu manu telti.
21 Gani ir bijuši nelgas,+tie nav izvaicājuši Jehovu.+
Tāpēc tie ir rīkojušies negudri,un viss ganāmpulks ir izklīdis.”+
22 Klau! Ir saņemta vēsts!
No ziemeļu zemes tuvojas dārdoņa.+
Jūdas pilsētas tiks izpostītas, tur mitīs šakāļi.+
23 Jehova, es zinu, ka nav cilvēka ziņā noteikt savu ceļu,nav gājēja ziņā noteikt, kur spert savu soli.+
24 Jehova, pārmāci mani savā taisnīgumā,bet nedari to dusmās,+ lai mani neiznīcinātu.+
25 Izlej dusmas pār tautām, kas tevi neatzīst,+pār ciltīm, kas tavu vārdu nepiesauc,jo tās ir rijušas Jēkabu,+aprijušas viņu pilnībā+un izpostījušas viņa mājvietu.+
