Jeremijas 14:1—22
14 Jehova runāja ar Jeremiju par sausumu.+
2 Jūdas zeme sēro,+ tās pilsētu vārti ir sagruvuši,tie guļ zemē un bēdājas,un no Jeruzālemes atskan vaimanas.
3 Saimnieki sūta kalpus pēc ūdens,bet, piegājuši pie ūdenstvertnēm, tie ūdeni neatrodun atgriežas ar tukšiem traukiem.
Nokaunējušies un vīlušies,tie apsedz savu galvu.
4 Zeme ir saplaisājusi,jo lietus nav lijis,+tāpēc zemkopji izmisumā apsedz galvu.
5 Pat stirna pamet savu mazuli,jo nav zāles.
6 Savvaļas ēzeļi stāv uz kailiem pakalniemun elso kā šakāļi.
Viņu acis satumsušas, veltīgi meklējot zaļumu.+
7 Kaut mūsu pārkāpumi liecina pret mums,Jehova, rīkojies sava vārda dēļ!+
Mēs bieži esam bijuši tev neuzticīgi+un esam grēkojuši pret tevi.
8 Izraēla cerība, Glābējs+ bēdu laikā!
Kāpēc tu šajā zemē esi kā svešinieks,kā ceļinieks, kas piestājis tikai pārnakšņot?
9 Kāpēc esi kā cilvēks, kas apjukumā sastindzis?
Kāpēc, būdams varens, mūs neglāb?
Jehova, tu taču esi mūsu vidū,+un mēs esam nosaukti tavā vārdā.+
Nepamet mūs!
10 Jehova par savu tautu saka: ”Tiem patīk klīst apkārt,+ to kājas nestāv mierā,+ tāpēc tie Jehovam nav patīkami.+ Viņš pieminēs to pārkāpumus un sauks tos pie atbildības par grēkiem.”+
11 Tad Jehova man teica: ”Neaizlūdz par šo tautu, nelūdz, lai tai labi klātos!+
12 Lai gan viņi gavē, es neuzklausu viņu lūgumus,+ un, lai gan viņi upurē dedzināmos un labības upurus, tie man nav tīkami.+ Es viņus iznīcināšu ar zobenu, badu un sērgām.”+
13 Es atbildēju: ”Ak vai, Visaugstais Kungs Jehova! Pravieši viņiem saka: ”Jūs neskars zobens un nepiemeklēs bads. Dievs jums šeit dos patiesu mieru.””+
14 Jehova sacīja: ”Pravieši manā vārdā pravieto melus.+ Es viņus neesmu sūtījis, neko viņiem neesmu uzdevis un neesmu ar viņiem runājis.+ Tas, ko viņi jums pravieto, ir melu parādības, tukša zīlēšana un viņu pašu sirdī izperināts viltus.+
15 Tāpēc Jehova saka: ”Pravieši, kuri pravieto manā vārdā, lai gan es viņiem neesmu licis to darīt, un apgalvo, ka šo zemi neskars ne zobens, ne bads, ies bojā no zobena un bada.+
16 Arī ļaudis, kam viņi pravieto, ies bojā no bada un zobena, tie gulēs Jeruzālemes ielās, un neviens tos neapglabās+ — ne vīrus, ne sievas, ne dēlus, ne meitas —, jo es likšu nākt pār tiem nelaimei, ko tie ir pelnījuši.”+
17 Saki tiem:
”Lai asaras plūst no manām acīm dienu un nakti bez apstājas,+jo jaunava, mana tauta,* ir smagi cietusi, tā ir sasista,+tā guvusi dziļu brūci.
18 Kad izeju klajumā,redzu kritušos, ko pieveicis zobens.+
Kad ieeju pilsētā,redzu bada novārdzinātos.+
Pravieši un priesteri ir aizgājuši uz zemi, ko nepazīst.””+
19 Vai tu Jūdu pavisam esi atstūmis? Vai tev riebjas Ciona?+
Kāpēc tu mūs tik smagi sodi? Nu mums vairs nav dziedināšanas.+
Mēs cerējām uz mieru, bet neko labu nesagaidījām,cerējām uz dziedināšanu, bet pieredzam šausmas!+
20 Jehova, mēs atzīstam savu ļaunumuun savu tēvu pārkāpumus,mēs esam grēkojuši pret tevi.+
21 Neatstum mūs, apžēlojies sava vārda dēļ,+nenicini savu diženo troni!
Piemini ar mums slēgto līgumu un nelauz to!+
22 Vai kāds no tautu tukšajiem elkiem spēj sagādāt lietu?
Vai debesis pašas sūta lietusgāzes?
Vai gan tu, Jehova, mūsu Dievs, neesi vienīgais, kas to spēj darīt?+
Mēs ceram uz tevi,jo tas viss tik tavā varā!
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”manas tautas meita”.
