Jeremijas 15:1—21
15 Tad Jehova man teica: ”Pat ja Mozus un Samuēls nostātos manā priekšā,+ es neiežēlotos par šiem ļaudīm. Raidi tos prom! Lai tie iet!
2 Un, ja tie vaicās: ”Kurp lai mēs ejam?”, tad atbildi: ”Jehova saka tā:
”Kas lemts sērgai, lai iet bojā sērgā!
Kas lemts zobenam, lai krīt no zobena!+
Kas lemts badam, lai nomirst badā!
Kas lemts gūstam, lai nonāk gūstā!””+
3 Jehova paziņo: ”Es tiem uzsūtīšu četras nelaimes*:+ zobenu, kas nogalēs, suņus, kas plosīs, putnus, kas rīs, un zvērus, kas postīs.+
4 Es tos padarīšu par biedu visām valstīm uz zemes+ visa tā dēļ, ko Jeruzālemē ir darījis Jūdas ķēniņš Manase, Hiskijas dēls.+
5 Jeruzāleme, kas gan iežēlosies par tevi,kas tev jutīs līdzi?
Kas apstāsies, lai apjautātos, kā tev klājas?”
6 ”Tu mani esi pametusi,” saka Jehova.+
”Tu man esi uzgriezusi muguru,*+tāpēc es atvēzēšu roku un tevi iznīcināšu.+
Es esmu paguris tevi žēlot.
7 Es viņus vētīšu ar dakšām šīs zemes pilsētu vārtos.
Es viņiem atņemšu bērnus.+
Es iznīcināšu savu tautu,jo tā negrib atstāt savus ceļus.+
8 Atraitņu viņiem būs vairāk nekā jūras smilšu.
Dienas vidū es viņiem uzsūtīšu postītāju — uzsūtīšu kā mātēm, tā dēliem.
Es viņos pēkšņi radīšu satraukumu un iedvesīšu šausmas.
9 Septiņu bērnu māte ir pavisam vārga,tā smagi dveš.
Lai gan vēl ir diena, viņas saule jau norietējusi,un viņa ir apkaunota un pazemota*.”
”Tos, kas vēl būs atlikuši,es nodošu ienaidnieku zobenam,” paziņo Jehova.”+
10 Ak, māt, kaut tu nebūtu mani laidusi pasaulē!+
Visa zeme ar mani nemitīgi strīdas un ķildojas.
Es neesmu nedz ko aizdevis, nedz aizņēmies,taču visi mani lād.
11 Jehova teica: ”Es tev darīšu labu,iestāšos par tevi nelaimes stundā,bēdu laikā pasargāšu no ienaidniekiem.
12 Vai var salauzt dzelzi — ziemeļu dzelzi?
Vai var sadauzīt varu?
13 Jūsu mantu un bagātību es ļaušu izlaupīt,+es to atdošu par velti jūsu grēku dēļ, ko esat darījuši visos savos novados.
14 Es to nodošu jūsu ienaidniekiem,lai aizved uz zemi, ko nepazīstat.+
Manas dusmas pret jums ir iededzinājušas uguni,kas plaiksnī un nedziest.”+
15 Jehova, tu visu zini!
Piemini mani, pievērsies manun atriebies maniem vajātājiem!+
Neļauj man aiziet bojā tikai tāpēc, ka tu apvaldi dusmas!
Tu taču zini, ka es ciešu apkaunojumu tevis dēļ.+
16 Kad mani sasniedza tavi vārdi, es tos ēdu.+
Tie man sagādāja prieku un ielīksmoja sirdi,jo es tieku saukts tavā vārdā, Jehova, karapulku Dievs.
17 Es nesēžu kopā ar tiem, kam patīk izpriecas, un neuzjautrinos.+
Es sēžu viens pats, jo pār mani ir tava rokaun tu mani esi pildījis ar sašutumu*.+
18 Kāpēc manas sāpes nerimst, un kāpēc mana brūce nedzīst?
Tā nav dziedināma!
Vai tu būsi kā mānīgs avots,uz ko nevar paļauties?
19 Tāpēc Jehova saka:”Ja tu atgriezīsies, tad es atkal būšu labvēlīgs pret tevi,un tu man kalposi*.
Ja tu nošķirsi vērtīgo no bezvērtīgā,tu runāsi manā vārdā.
Viņiem būs jāvēršas pie tevis,bet tev nebūs jāvēršas pie viņiem.”
20 ”Es tevi padaru par nesagraujamu vara mūri šo ļaužu vidū.+
Viņi cīnīsies pret tevi,bet tevi neuzveiks,+jo es esmu ar tevi un es tevi izglābšu un atbrīvošu,” pavēstī Jehova.
21 ”Es tevi paglābšu no ļauno rokasun atbrīvošu no varmākām.”
