Jeremijas 20:1—18

  • Pašhūrs iesit Jeremijam (1—​6)

  • Jeremija nespēj nesludināt (7—​13)

    • Dieva vārdi Jeremijas sirdī deg kā uguns (9)

    • Jehova — varens un bijājams (11)

  • Jeremijas žēlabas (14—​18)

20  Kad Jehovas nama galvenais pārzinis priesteris Pašhūrs, Immēra dēls, bija dzirdējis, ko Jeremija pravietoja,  viņš iesita Jeremijam un lika to ieslēgt siekstā,+ kas bija pie Augšējiem Benjamīna vārtiem, kuri veda uz Jehovas namu.  Nākamajā dienā, kad Pašhūrs atbrīvoja Jeremiju no siekstas, Jeremija viņam pavēstīja: ”Pašhūr, Jehova tev ir devis jaunu vārdu — ”Visur valda šausmas”.+  Jehova saka: ”Es tevi padarīšu par biedu gan tev pašam, gan taviem draugiem. Tavu acu priekšā ienaidnieki viņus nonāvēs ar zobenu.+ Es nodošu Jūdas ļaudis Babilonas* valdnieka varā — viņš tos aizvedīs gūstā uz Babilonu, un viņa zobens tiem laupīs dzīvību.+  Visas šīs pilsētas bagātības, tās krājumus, vērtīgās mantas un Jūdas ķēniņu dārgumus es nodošu ienaidniekiem.+ Viņi to visu nolaupīs, savāks un aizvedīs uz Babilonu.+  Bet tu, Pašhūr, un tavi mājinieki tiksiet aizvesti gūstā. Tu nonāksi Babilonā un tur mirsi, un tur apglabās gan tevi, gan tavus draugus, jo tu viņiem esi pravietojis melus.””+   Jehova, es to nebiju gaidījis, nudien nebiju gaidījis*! Tu liki lietā savu spēku un mani pievārēji.+ Augu dienu par mani smejas,visi mani izsmej.+   Kad vien es runāju, man jāizsaucas:”Varmācība un posts!” Jehovas vēsts dēļ augu dienu mani nievā un izņirdz.+   Tad es nospriedu: ”Es viņu vairs nepieminēšuun nerunāšu viņa vārdā.”+ Bet viņa vārdi manā sirdī dega kā uguns,tie bija kā liesma manos kaulos. Es to nespēju apvaldītun nespēju vairs ciest klusu.+ 10  Es dzirdu, kā daudzi mani aprunā,briesmas draud no visām pusēm.+ ”Apsūdziet viņu! Apsūdzēsim viņu!” Tie vēl man mieru, bet gaida, kad es klupšu.+ ”Varbūt viņš spers kļūmīgu soli,tad viņš būs mums rokā un mēs varēsim viņam atriebties.” 11  Bet ar mani ir Jehova, varens un bijājams!+ Tāpēc tie, kas vēršas pret mani, būs par vāju un negūs virsroku,+un pieredzēs lielu apkaunojumu, jo to plāni neizdosies. Viņu pazemojums netiks aizmirsts nemūžam.+ 12  Bet tu, Jehova, karapulku Pavēlniek, pārbaudi taisno,tu saskati dziļākās jūtas un domas*.+ Ļauj man redzēt, kā tu viņiem atmaksāsi,+jo tev es esmu uzticējis savu lietu!+ 13  Dziediet Jehovam! Slavējiet Jehovu! Viņš ir izglābis nabagu no ļaundaru rokas. 14  Lai nolādēta diena, kad es piedzimu! Lai nav svētības tai dienai, kad māte mani dzemdēja!+ 15  Lai nolādēts vīrs, kas atnesa manam tēvam priecīgu ziņuun ielīksmoja viņu, teikdams:”Tev piedzimis dēls! Pasaulē nācis zēns!” 16  Lai ar šo vīru notiek tāpat kā ar pilsētām, kuras Jehova bez žēlastības nopostīja. Lai viņš rītos dzird vaimanas un dienas vidū — kaujas saucienus! 17  Kāpēc es netiku nonāvēts jau mātes miesās? Tad mātes klēpis man būtu kļuvis par kapu,es būtu palicis viņas klēpī mūžam.+ 18  Kādēļ man bija jānāk pasaulē? Lai pieredzētu vienīgi ciešanas un bēdas? Lai es beigtu dzīvi apkaunots?+

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”tu mani piemānīji, un es tiku piemānīts”.
Burt. ”nieres un sirdi”.