Jeremijas 3:1—25
3 Mēdz teikt: ”Ja vīrs ir aizraidījis sievu un tā ir aizgājusi un kļuvusi par cita vīrieša sievu, vai tad viņš drīkst to ņemt atpakaļ?”
Vai gan šī zeme nav apgānīta?+
”Tu esi nodevusies netiklībai ar daudziem+ —vai tev liekas, ka tu vari nākt atpakaļ pie manis?” vaicā Jehova.
2 ”Paveries uz pakalniem!
Vai ir kāda vieta, kur tu nebūtu piesmieta?
Kā klejotājs* sēž tuksnesī,tā tu sēdēji ceļmalā, gaidīdama mīļākos.
Ar savu netiklību un ļaunumutu apgāni zemi.+
3 Tāpēc kavējas lietavas,+nelīst arī pavasara lietus.
No tevis, netiklā sieva, dveš bezkaunība,tu nemaz nejūti kaunu.+
4 Bet tagad tu sauc:”Mans Tēvs, tu esi mans jaunības draugs!+
5 Vai nebūs gana dusmoties?
Vai tu mūžīgi paturēsi aizvainojumu?”
Tā tu saki,tomēr rīkojies tik ļauni, cik vien spēj.”+
6 Ķēniņa Josijas laikā+ Jehova man teica: ””Vai esi ievērojis, ko ir darījusi dumpīgā Izraēla tauta? Tā ir nodevusies netiklībai uz katra augsta kalna un zem katra zaļojoša koka.+
7 Pat pēc visa, ko tā bija darījusi, es to aicināju atgriezties pie manis,+ bet tā neatgriezās. Jūdas tauta tikai noskatījās uz savu neuzticīgo māsu.+
8 Es to visu redzēju un aizraidīju dumpīgo Izraēla tautu prom, dodams tai šķiršanās apliecību,+ jo tā bija laulības pārkāpēja.+ Bet tās neuzticīgā māsa, Jūdas tauta, nemaz neiztrūkās — arī tā ieslīga netiklībā.+
9 Tā* vieglprātīgi stājās netikumīgos sakaros — tā apgānīja zemi un pārkāpa laulību, pielūgdama akmeņus un kokus.+
10 Un arī tad tās neuzticīgā māsa, Jūdas tauta, neatgriezās pie manis ar visu savu sirdi, tā tikai izlikās to darām,” saka Jehova.”
11 Tad Jehova man teica: ”Dumpīgā Izraēla tauta ir izrādījusies taisnīgāka par neuzticīgo Jūdas tautu.+
12 Ej un sludini ziemeļiem+ šādu vēsti: ””Atgriezies pie manis, dumpīgā Izraēla tauta!” aicina Jehova.+ ”Es vairs neraudzīšos uz tevi ar dusmām,+ jo es esmu uzticīgs,” saka Jehova. ”Es nedusmošos mūžīgi.
13 Tikai atzīsti savu vainu, atzīsti, ka esi dumpojusies pret savu Dievu Jehovu! Tu piedāvājies svešiniekiem* zem katra zaļojoša koka un negribēji man klausīt,” saka Jehova.””
14 ”Atgriezieties, dumpinieki*,” aicina Jehova, ”jo es taču esmu jūsu kungs*! Es jūs savākšu — pa vienam no katras pilsētas un pa diviem no katras dzimtas — un atvedīšu uz Cionu.+
15 Es jums došu ganus, kas pildīs manu gribu,+ un tie vairos jūsu zināšanas un izpratni*.
16 Tad jūs šajā zemē vairosieties un pieaugsiet skaitā,” saka Jehova,+ ”un neviens vairs neteiks: ”Lūk, Jehovas līguma šķirsts!” Tas nevienam pat nenāks prātā, neviens to nepieminēs, nevienam tā nepietrūks, un no jauna to nedarinās.
17 Tajā laikā Jeruzālemi dēvēs par Jehovas troni.+ Jeruzālemē tiks sapulcētas visas tautas, lai tās slavētu Jehovas vārdu,+ un neviens vairs nesekos savai spītīgajai un ļaunajai sirdij.”
18 ”Tad Jūdas tauta un Izraēla tauta būs vienotas,+ no ziemeļu zemes tās kopā nāks uz zemi, ko es devu īpašumā jūsu tēviem.+
19 Es atcerējos, ar kādu prieku es tevi* pielīdzināju dēliem* un devu tev lielisku zemi, visskaistāko īpašumu tautu starpā.+ Es biju cerējis, ka tu mani sauksi par savu Tēvu un mani neatstāsi.
20 ”Bet tu, Izraēla tauta, esi izturējusies nodevīgi pret mani — kā sieva, kas pamet vīru,”+ saka Jehova.”
21 Pakalnos ir dzirdamasizraēliešu raudas un saucieni pēc palīdzības.
Viņi ir aizgājuši greizus ceļusun aizmirsuši savu Dievu Jehovu.+
22 ”Atgriezieties, dumpinieki!
Es jūs izdziedināšu no jūsu dumpīguma.”+
”Lūk! Mēs esam atnākuši pie tevis,jo tu, Jehova, esi mūsu Dievs.+
23 Patiesi, mūsu trokšņošana kalnos un pakalnos ir bijusi tikai sevis maldināšana.+
Vienīgi mūsu Dievs Jehova ir Izraēla glābiņš.+
24 Turpretī apkaunojošais dieveklis jau kopš mūsu jaunības dienām ir rijis visu, kā labad pūlējās mūsu tēvi,+ —viņu sīklopus un liellopus,viņu dēlus un meitas.
25 Lai sagumstam kaunā,lai mūs apklāj negods,jo mēs un mūsu tēvi esam grēkojuši pret savu Dievu Jehovu+no jaunības līdz pat šai dienai,+mēs neesam klausījuši savam Dievam Jehovam.”
