Jeremijas 4:1—31
4 ”Izraēlieši, ja jūs atgriezīsieties,” saka Jehova,”ja jūs atgriezīsieties pie manisun aizvāksiet no manām acīm savus riebīgos elkus,tad jums vairs nebūs jābēguļo.+
2 Ja, zvērēdami pie Jehovas, dzīvā Dieva,jūs būsiet patiesi, rīkosieties pareizi un taisnīgi,tad tautas gūs viņa* svētībasun tās ar viņu leposies.”+
3 Jehova mudina Jūdas un Jeruzālemes ļaudis:”Uzplēsiet atmatas —nesējiet starp ērkšķiem!+
4 Jūdas ļaudis un Jeruzālemes iedzīvotāji,apgraizieties, lai būtu patīkami Jehovam,apgraiziet savu sirdi,+lai jūsu ļauno darbu dēļmanas dusmas neuzliesmo kā uguns,kā nenodzēšama liesma.”+
5 Pavēstiet Jūdas zemē, pasludiniet Jeruzālemē,sauciet un pūtiet ragu visā zemē,+skaļā balsī izziņojiet: ”Pulcējieties!
Bēgsim uz nocietinātām pilsētām!+
6 Paceliet karogu*, lai var redzēt, kur Ciona!
Meklējiet patvērumu, nekavējieties!”
Es lieku no ziemeļiem nākt nelaimei,+ lielam postam.
7 Ir parādījies tautu postītājs,+tas iznācis kā lauva no biezokņa.+
Tas ir devies ceļā, lai padarītu tavu zemi par briesmīgu postažu.
Tavas pilsētas tiks pārvērstas drupās, tajās neviens vairs nedzīvos.+
8 Tērpieties maisa drānās,+raudiet un vaimanājiet,jo Jehovas karstās dusmas pret mums nav rimušās!
9 ”Tajā dienā ķēniņš zaudēs drosmi,”+ saka Jehova,”drosme zudīs arī augstmaņiem,priesteri būs apstulbuši un pravieši brīnīsies.”+
10 Tad es izsaucos: ”Ak vai, Visaugstais Kungs Jehova! Patiesi, tu esi smagi pievīlis Jeruzālemes iedzīvotājus un visu šo tautu,+ sacīdams: ”Jums būs miers!”,+ kaut zobens mums jau pie rīkles.”
11 Tajā laikā Jeruzālemes iedzīvotājiem un visai tautai tiks pavēstīts:”No kailajiem pakalniem, no tuksneša,pār manu tautu* brāzīsies svelmains vējš,bet ne jau tādēļ, lai vētītu un attīrītu.
12 Es esmu tas, kas liek atbrāzties šim spēcīgajam vējam.
Nu es pasludināšu tiem spriedumu.
13 Lūk, ienaidnieks tuvojas kā negaisa mākonis,viņa kaujas rati traucas kā viesulis!+
Viņa zirgi ir straujāki par ērgļiem.+
”Bēdas mums — mēs esam pagalam!”
14 Jeruzāleme, mazgā savu sirdi no ļaunuma, tad tu tiksi izglābta.+
Cik ilgi tu perināsi sevī ļaunas domas?
15 No Danas atskan balss,+no Efraima kalniem tā vēstī par nelaimi.
16 Paziņojiet to tautām,dariet to zināmu Jeruzālemei.”
”No tālas zemes sarodas izlūki*.
Ar kaujas saucieniem tie vērsīsies pret Jūdas pilsētām.
17 Tie ielenc Jeruzālemi no visām pusēm — kā vīri, kas sargā lauku —,+jo tā pret mani ir sacēlusies,”+ saka Jehova.
18 ”Par savām gaitām, par saviem darbiem tu saņemsi, ko esi pelnījusi.+
Cik gan liels būs tavs posts,jo dumpīgums ir dziļi tavā sirdī!”
19 Kādas ciešanas! Kādas mokas!
Manu sirdi plosa neciešamas sāpes,un sirds krūtīs dauzās.
Es nespēju klusēt,jo dzirdu raga skaņas,tiek pūsta kaujas trauksme*.+
20 Pienāk ziņas par vienu nelaimi pēc otras,visa zeme ir izpostīta.
Manas teltis pēkšņi ir nopostītas,vienā mirklī telšu pārsegi ir norauti.+
21 Cik ilgi vēl man būs jāredz karogsun jādzird raga skaņas?+
22 ”Mana tauta ir neprātīga,+tā neliekas ne zinis par mani.
Šie ļaudis ir nelgas, tiem trūkst sajēgas.
Ļaunu darīt tiem prāta netrūkst,bet labu darīt tie neprot.”
23 Es paraudzījos uz zemi — tā bija tukša un pamesta.+
Es pavēros debesīs — tās vairs nedeva gaismu.+
24 Es paskatījos uz kalniem — tie drebēja,un pakalni trīcēja.+
25 Es palūkojos visapkārt — nebija neviena cilvēka,arī putni bija aizlaidušies.+
26 Es redzēju, ka auglīgo dārzu zeme ir kļuvusi par tuksnesiun tās pilsētas ir sagrautas.+
Tas ir noticis Jehovas karsto dusmu dēļ.
27 Jehova saka tā: ”Visa zeme būs pamesta,+taču es to neiznīcināšu pilnībā.
28 Tāpēc zeme sēros+un debesis satumsīs.+
Tā notiks, jo es tā esmu teicis, tā esmu lēmis,savas domas es nemainīšu,* es neapstāšos.+
29 Dzirdot tuvojamies jātniekus un loka šāvējus,pilsētas ļaudis metas bēgt.+
Viņi tveras biezokņos,rāpjas klintīs.+
Visas pilsētas ir tukšas,tajās neviens vairs nemājo.”
30 Ko tu darīsi tagad, kad esi izpostīta?
Tev patika tērpties koši sarkanā,greznoties ar zelta rotāmun ar melnām ēnām izcelt acis.
Bet veltīgi tu esi centusies sevi izdaiļot,+jo tie, kas tevi iekāroja, tevi ir atraidījuši.
Nu tie tīko pēc tavas dzīvības.+
31 Izklausās, it kā sieviete vaimanātu sāpēs,it kā mocītos sieviete, kas dzemdē pirmo bērnu, —tur Cionas meita tver pēc elpas.
Pacēlusi rokas, tā izsaucas:+”Bēdas man! Slepkavas man mācas virsū, esmu pavisam bez spēka.”
Zemsvītras piezīmes
^ T.i., Jehovas.
^ Sk. skaidrojošo vārdnīcu.
^ Burt. ”manas tautas meitu”. Pārnestā nozīmē izmantots vārdu savienojums, ko, iesp., lietoja, paužot līdzjūtību.
^ Burt. ”vērotāji”, t.i., tie, kas novēroja pilsētu, lai izraudzītos izdevīgu brīdi uzbrukumam.
^ Vai, iesp., ”jo dzirdu raga skaņas un kaujas saucienus”.
^ Vai ”es to nenožēlošu”.
