Jeremijas 52:1—34

  • Cedekija saceļas pret Babilonas valdnieku (1—​3)

  • Nebukadnecars tur aplenkumā Jeruzālemi (4—​11)

  • Pilsētas un tempļa nopostīšana (12—​23)

  • Ļaudis tiek aizvesti trimdā uz Babilonu (24—​30)

  • Jojahīnu atbrīvo no cietuma (31—​34)

52  Cedekijam+ bija divdesmit viens gads, kad viņš kļuva par ķēniņu, un viņš valdīja Jeruzālemē vienpadsmit gadus. Viņa māte bija Hamūtala,+ libnieša Jeremijas meita.  Viņš darīja to, kas Jehovam nepatika, tāpat kā bija darījis Jojakīms.+  Viss, kas notika Jeruzālemē un Jūdas zemē, tā sadusmoja Jehovu, ka viņš galu galā no tām novērsās.+ Cedekija sacēlās pret Babilonas valdnieku.+  Cedekijas devītajā valdīšanas gadā, desmitā mēneša desmitajā dienā, ieradās Babilonas valdnieks Nebukadnecars un tā karapulks, lai uzbruktu Jeruzālemei. Tie uzcēla pie pilsētas nometni un izveidoja tai apkārt aplenkuma valni.+  Pilsēta atradās aplenkumā līdz ķēniņa Cedekijas vienpadsmitajam valdīšanas gadam.  Ceturtā mēneša devītajā dienā,+ kad bads pilsētā bija smags un ļaudīm vairs nebija, ko ēst,+  haldieši ielauzās pilsētā. Naktī visi karavīri izbēga no aplenktās pilsētas pa divkāršo mūru vārtiem, kas atradās ķēniņa dārza tuvumā, un tālāk bēga pa Aravas ceļu.+  Bet haldiešu karaspēks dzinās pakaļ ķēniņam Cedekijam+ un viņu panāca Jērikas klajumos. Visi ķēniņa karavīri viņu pameta un izklīda.  Ķēniņu sagūstīja un aizveda pie Babilonas valdnieka uz Riblu, kas ir Hamātas zemē. Tur valdnieks viņam pasludināja spriedumu. 10  Babilonas valdnieks lika Cedekijas acu priekšā nonāvēt Cedekijas dēlus. Turpat Riblā valdnieks lika nogalināt arī visus Jūdas augstākos ierēdņus. 11  Tad pēc Babilonas valdnieka pavēles Cedekiju padarīja aklu,+ iekala vara važās un aizveda uz Babilonu. Tur Cedekija atradās ieslodzījumā līdz pat savai nāvei. 12  Piektā mēneša desmitajā dienā — tas bija Babilonas valdnieka Nebukadnecara deviņpadsmitais valdīšanas gads — Jeruzālemē ienāca sardzes priekšnieks Nebūzaradāns, kas bija Babilonas valdnieka dienestā.+ 13  Viņš nodedzināja Jehovas namu,+ ķēniņa pili un visas ēkas Jeruzālemē, arī visus lepnos namus. 14  Haldiešu karaspēks, kas bija pakļauts sardzes priekšniekam, nopostīja mūrus visapkārt Jeruzālemei.+ 15  Sardzes priekšnieks Nebūzaradāns aizveda gūstā daļu no vienkāršajiem ļaudīm un tos, kas vēl bija atlikuši pilsētā. Viņš aizveda arī tos, kas bija pārbēguši pie Babilonas valdnieka, un atlikušos amata meistarus.+ 16  Bet nedaudzus no zemes nabadzīgākajiem ļaudīm sardzes priekšnieks Nebūzaradāns atstāja, lai tie apstrādātu vīna dārzus un tīrumus.+ 17  Haldieši salauza Jehovas nama vara stabus,+ kā arī ratiņus+ un vara ūdenstvertni*,+ kas bija Jehovas namā, un varu aizveda uz Babilonu.+ 18  Viņi paņēma podus, lāpstas, dakts šķēres, bļodas,+ kausus+ un visus citus vara piederumus, kas tika lietoti templī. 19  Sardzes priekšnieks paņēma arī eļļas traukus,+ ogļu traukus, bļodas, podus, gaismekļus,+ kausus un upurtraukus, kas bija no tīra zelta un sudraba.+ 20  Abiem stabiem, ūdenstvertnei, divpadsmit vara vēršiem,+ uz kuriem tā balstījās, un ratiņiem, ko ķēniņš Sālamans bija darinājis Jehovas namam, izmantotā vara svars nebija nosakāms. 21  Stabu augstums bija astoņpadsmit olektis, un to apkārtmērs bija divpadsmit olektis*.+ Stabi bija ar tukšu vidu, un to sienas bija četru pirkstu* biezumā. 22  Katra staba galā bija vara kapitelis, kura augstums bija piecas olektis*.+ Pinumu raksts un granātāboli visapkārt kapitelim arī bija no vara. Abi stabi ar to granātāboliem bija pilnīgi vienādi. 23  Kapitelim apkārt bija deviņdesmit seši granātāboli*; pavisam uz pinumu raksta, kas apjoza kapiteli, bija piestiprināti simt granātāboli.+ 24  Sardzes priekšnieks aizveda sev līdzi virspriesteri Serāju,+ otro priesteri Cefanju+ un trīs durvju sargus.+ 25  No pilsētas viņš aizveda sev līdzi vienu galminieku, kura pārraudzībā bija karavīri, septiņus ķēniņa padomniekus, kas vēl bija pilsētā, kā arī karaspēka virspavēlnieka rakstvedi, kas bija pulcinājis vīrus karam, un sešdesmit vīrus no vienkāršajiem ļaudīm, kas bija palikuši pilsētā. 26  Sardzes priekšnieks Nebūzaradāns tos aizveda pie Babilonas valdnieka uz Riblu. 27  Turpat Riblā (Hamātas zemē) Babilonas valdnieks pavēlēja tos nonāvēt.+ Tā nu Jūdas ļaudis tika aizvesti no savas zemes un nonāca trimdā.+ 28  Tālāk minēts, cik cilvēku Nebukadnecars aizveda trimdā. Septītajā valdīšanas gadā viņš aizveda 3023 jūdus.+ 29  Nebukadnecara astoņpadsmitajā valdīšanas gadā+ no Jeruzālemes tika aizvesti 832 cilvēki. 30  Nebukadnecara divdesmit trešajā valdīšanas gadā sardzes priekšnieks Nebūzaradāns aizveda trimdā 745 jūdus.+ Pavisam trimdā aizveda 4600 cilvēku. 31  Jūdas ķēniņa Jojahīna+ gūsta trīsdesmit septītajā gadā, divpadsmitā mēneša divdesmit piektajā dienā, Babilonas valdnieks Evil-Merodahs (tas bija viņa pirmais valdīšanas gads) atbrīvoja Jūdas ķēniņu Jojahīnu no cietuma.+ 32  Viņš izturējās labvēlīgi pret Jojahīnu un to paaugstināja pār citiem valdniekiem, kas arī bija atvesti uz Babilonu. 33  Jojahīns novilka savas cietumnieka drēbes, un līdz pat mūža galam viņš ēda pie valdnieka galda. 34  Visu atlikušo mūžu, līdz pat savai nāvei, viņš ik dienas saņēma no Babilonas valdnieka uzturu.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”jūru”.
8 un 5,3 m. Sk. pielikumu B14.
7,4 cm.
2,2 m.
Visticamāk, domāti tie granātāboli, kas bija redzami.