Jeremijas 6:1—30
6 Glābieties, Benjamīna pēcnācēji, bēdziet no Jeruzālemes!
Pūtiet ragu+ Tekojā,+iededziet Bēt-Keremā ugunskurus, lai dotu zīmi,jo no ziemeļiem nāk nelaime, liels posts!+
2 Cionas meita ir skaista un izlutināta.+
3 Pie tās pulcēsies gani ar saviem ganāmpulkiem,uzslies tai visapkārt teltis+un ganīs savus ganāmpulkus.+
4 ”Gatavojieties kaujai!
Taisieties! Uzbruksim tai dienas vidū!”
”Bēdas mums, jo diena jau sliecas uz vakarpusiun ēnas stiepjas garumā!”
5 ”Taisieties! Uzbruksim tai naktīun sagrausim tās nocietinājumu torņus!”+
6 Jehova, karapulku Pavēlnieks, saka:”Cērtiet kokus, uzberiet valni, lai uzbruktu Jeruzālemei!+
Šī pilsēta jāsauc pie atbildības,jo tā ir pilna ar apspiedējiem.+
7 Kā ūdenstvertnē turas vēss ūdens,tā šajā pilsētā turas ļaunums.
Tajā zeļ varmācība, valda posts,+un man jānoskatās tās sērgās un nelaimēs.
8 Uzklausi brīdinājumu, Jeruzāleme, citādi es riebumā no tevis novērsīšos!+
Es tevi izpostīšu, un tavā zemē neviens vairs nedzīvos.”+
9 Jehova, karapulku Pavēlnieks, saka:”Atlikušos izraēliešus uzmeklēs,kā sameklē pēdējās ogas vīnogulājā.
Vēlreiz pārlaid roku zariem,kā to dara vīnogu lasītājs!”
10 ”Ko lai es uzrunāju? Ko lai brīdinu?
Vai tad kāds klausīsies?
Viņu ausis ir aizdarītas*, un viņi neko nesadzird.+
Viņi nicina Jehovas vārdus,+viņiem netīk tajos klausīties.
11 Manī kvēl Jehovas dusmas,un es vairs nespēju valdīties.”+
”Liec tām izlīt pār bērniem ielās+un pār jaunekļiem, kas tur pulcējas.
Sagūstīti tiks visi: gan vīri, gan viņu sievas,gan tie, kas krietni gados, gan tie, kam mūžs gandrīz jau galā.+
12 Viņu nami, tīrumi un sievas tiks citiem,+jo mana roka vērsīsies pret zemes iedzīvotājiem,” saka Jehova.
13 ”Visi, no zemākā līdz augstākajam, netaisnā ceļā rauš mantu,+un visi, no pravieša līdz priesterim, nodarbojas ar krāpšanu.+
14 Manas tautas brūci viņi dziedina pavirši, teikdami:”Miers! Miers!”,kaut gan miera nav.+
15 Vai viņiem ir kauns par preteklībām, ko viņi dara?
It nemaz!
Viņi nemaz neprot kaunēties!+
Tāpēc viņi kritīs un gulēs starp kritušajiem.
Viņi paklups, kad es viņus sodīšu,” saka Jehova.
16 Jehova saka:”Nostājieties krustcelēs un lūkojieties apkārt,vaicājiet, kur ir tie ceļi, pa kuriem gāja senlaikos,jautājiet, kur ir tas labais ceļš, un tad ejiet pa to+un rodiet mieru!”
Bet viņi atcērt: ”Mēs neiesim pa to!”+
17 ”Es iecēlu sargus,+ un tie aicināja:”Klausieties — skan rags!””+
Bet ļaudis atcirta: ”Mēs neklausīsimies!”+
18 ”Tāpēc klausieties, tautas!
Jūs, kas to dzirdat, apdomājiet,kas ar viņiem notiks!
19 Klausies, zeme!
Es uzsūtīšu šai tautai nelaimi,+jo šie ļaudis kaļ ļaunus plānus,nepievērš uzmanību tam, ko es saku,un ir atmetuši manus likumus.”
20 ”Kam man vīraks, ko jūs vedat no Sābas*,un kalmes*, ko atgādājat no tālas zemes?
Man nav pieņemami jūsu dedzināmie upuriun nav patīkami jūsu kaujamie upuri.”+
21 Tāpēc Jehova saka:”Es lieku šiem ļaudīm ceļā šķēršļus,un pār tiem klupsgan tēvi, gan dēli,gan kaimiņi, gan to draugi.
Tie visi ies bojā.”+
22 Jehova saka:”Lūk! No ziemeļu zemes nāk tauta,no vistālākā zemes nostūra ir ataicināta liela tauta.+
23 Tie ir satvēruši lokus un šķēpus,tie ir cietsirdīgi un nepazīst žēlastības,to balsis grand kā jūra,tie jāj ar zirgiem.+
Tie visi kā viens ir gatavi cīņai ar tevi, Cionas meita.”
24 Kad mēs par to dzirdējām,mūsu rokas kļuva slābanas,+mūs pārņēma izmisumsun mums uznāca tādas sāpes kā dzemdētājai.+
25 Neej uz tīrumu,nestaigā pa ceļu,jo ienaidnieks ir bruņojies ar zobenu.
Visi ir šausmās.
26 Mana tauta,*uzvelc maisa drānas+ un vārties pelnos!
Sēro kā par vienīgā dēla nāvi, ļauj vaļu žēlabām,+jo mums pēkšņi uzbruks postītājs!+
27 ”Es tevi* esmu iecēlis, lai tu pārbaudītu manu tautu, kā kausējot pārbauda metālu,lai tu rūpīgi vērotu tās gaitas,visu izpētītu un izvērtētu.
28 Viņi ir visīstākie stūrgalvji,+kas staigā apkārt, apmelodami cits citu.+
Viņu sirds ir kļuvusi tik cieta kā varš un kā dzelzs,viņi visi ir samaitāti.
29 Kausētājs ir pūlējies, pat plēšas ir apdegušas,bet viņa pūles ir veltas —no uguns tiek izcelts vienīgi svins.+
Ļaunie nav atdalīti.+
30 Tos sauks par izmetamu sudrabu,jo Jehova tos ir atmetis.”+
