Jeremijas 7:1—34
7 Jehova teica Jeremijam:
2 ”Nostājies Jehovas nama vārtos un sludini šādu vēsti: ”Jūdas ļaudis, klausieties Jehovas vēsti! Klausieties, jūs visi, kas nākat pa šiem vārtiem, lai pielūgtu Jehovu!
3 Jehova, karapulku Pavēlnieks, Izraēla Dievs, saka tā: ”Mainiet savas gaitas, mainiet savu rīcību! Tad es jums ļaušu te dzīvot.+
4 Neticiet meliem un neskandiniet: ”Šis ir Jehovas templis! Jehovas templis! Jehovas templis!”+
5 Ja jūs patiešām mainīsiet savas gaitas un savu rīcību, spriedīsiet taisnu tiesu,+
6 neapspiedīsiet ienācējus, bāreņus un atraitnes+ un neizliesiet nevainīgas asinis un ja jūs nekalposiet citiem dieviem un tā nenodarīsiet sev postu,+
7 tad es jums ļaušu dzīvot šajā zemē, ko es devu jūsu tēviem uz mūžiem.”””
8 ”Jūs tomēr ticat meliem,+ bet tas jums it neko nedos.
9 Jūs zogat,+ nogalināt, pārkāpjat laulību, nepatiesi zvērat,+ upurējat Baalam+ un kalpojat citiem dieviem, ko agrāk nepazināt.
10 Un tad, kaut arī jūs darāt visas šīs preteklības, jūs nākat uz šo namu, kas nosaukts manā vārdā, nostājaties manā priekšā un sakāt: ”Mēs tiksim izglābti!”
11 Vai tad nams, kas nosaukts manā vārdā, jūsuprāt, ir kāds laupītāju midzenis?+ Es taču redzu, ko jūs darāt!” saka Jehova.
12 ””Aizejiet uz Šīlo,+ kur es agrāk liku mājot savam vārdam,+ un paskatieties, ko tur es esmu izdarījis savas tautas Izraēla ļaunuma dēļ!+
13 Tomēr jūs neatmetāt savas ļaundarības,” saka Jehova, ”un, lai gan es daudzkārt pie jums vērsos, jūs neklausījāties.+ Es jūs saucu, bet jūs neatsaucāties.+
14 Tāpēc ar šo namu, kas nosaukts manā vārdā+ un uz ko jūs paļaujaties,+ un ar šo vietu, ko es devu jums un jūsu tēviem, es darīšu to pašu, ko darīju ar Šīlo.+
15 Es jūs aizraidīšu prom, tāpat kā aizraidīju jūsu brāļus — Efraima pēcnācējus.”+
16 Neaizlūdz par šo tautu un neprasi, lai es tai palīdzu! Nelūdzies un neiestājies par šiem ļaudīm,+ jo es tevi neuzklausīšu.+
17 Vai tu neredzi, ko tie dara Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās?
18 Dēli salasa malku, tēvi iekur uguni un mātes iejauc mīklu, lai ceptu maizītes, ko ziedot debesu ķēniņienei*.+ Citiem dieviem viņi ziedo lejamos upurus, tā mani sadusmodami.+
19 ”Bet vai viņi ko nodara man?” vaicā Jehova. ”Vai nav tā, ka viņi dara pāri paši sev, sev par kaunu?”+
20 Tāpēc Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Pār šo zemi — pār cilvēkiem un dzīvniekiem, pār kokiem un pār zemes ražu — gāzīsies manas dusmas un niknums.+ Manu dusmu uguns degs un nebūs apslāpējama.”+
21 Jehova, karapulku Pavēlnieks, Izraēla Dievs, saka tā: ”Ziedojiet vien savus dedzināmos upurus un citus upurus un ēdiet upuru gaļu!+
22 Kad es jūsu tēvus izvedu no Ēģiptes, es viņiem nedevu nekādus norādījumus par dedzināmajiem un citiem upuriem.+
23 Es viņus aicināju: ”Paklausiet man, un es būšu jūsu Dievs, un jūs būsiet mana tauta.+ Staigājiet ceļus, ko esmu licis jums iet, lai jums labi klātos!””+
24 Bet viņi neklausījās un negribēja neko dzirdēt+ — viņi staigāja ceļus, kuros viņus veda nekrietni nodomi un spītīga un ļauna sirds;+ viņi kāpās atpakaļ, nevis gāja uz priekšu.
25 Tā tas notiek kopš tās dienas, kad jūsu tēvi devās prom no Ēģiptes, līdz pat šim laikam.+ Es sūtīju pie jums savus kalpus praviešus, sūtīju tos ik dienas — neskaitāmas reizes.+
26 Bet šie ļaudis negribēja mani uzklausīt, negribēja neko dzirdēt.+ Viņi iecirtās un rīkojās vēl ļaunāk nekā viņu tēvi.
27 Lai gan tu viņiem to visu teiksi,+ viņi tevi neuzklausīs. Lai gan tu sauksi, viņi neatsauksies.
28 Tad tu teiksi: ”Šī tauta neklausa Jehovam, savam Dievam, un neņem vērā pamācības. Uzticība ir izzudusi, tā viņu starpā netiek pat pieminēta.”+
29 Nogriez* un aizmet savus garos matus* un dziedi pakalnos raudu dziesmu, jo Jehova ir novērsies no šiem ļaudīm, kas viņā ir iesvēluši dusmas, un viņš tos atmetīs pavisam.
30 ”Jūdas ļaudis ir darījuši to, kas ļauns manās acīs,” saka Jehova. ”Namā, kas nosaukts manā vārdā, viņi ir uzstādījuši riebīgus elkus, un tā viņi šo namu ir apgānījuši.+
31 Tofetā, Ben-Hinnomas ielejā,*+ viņi ir ierīkojuši upurvietas*, kurās sadedzinājuši savus dēlus un meitas.+ Neko tādu es viņiem neesmu licis darīt — tas man pat prātā nav nācis.”+
32 ”Tāpēc tuvojas laiks,” paziņo Jehova, ”kad šo vietu vairs nesauks ne par Tofetu, ne par Ben-Hinnomas ieleju — to sauks par Slaktiņa ieleju. Tofetā guldīs mirušos, līdz tur vairs nebūs vietas.+
33 Ļaužu līķus ēdīs putni un zvēri, un nebūs neviena, kas tos aizbiedētu.+
34 Es apklusināšu prieka un gaviļu saucienus Jūdas pilsētās un Jeruzālemes ielās, tur apklusīs līgavaiņa un līgavas balss,+ jo šī zeme būs pārvērsta postažā.””+
