Jeremijas 8:1—22
8 Jehova pavēstī: ”Tajā laikā Jūdas ķēniņu un augstmaņu kaulus, priesteru un praviešu kaulus, kā arī visu Jeruzālemes iedzīvotāju kaulus izņems no kapiem
2 un izkaisīs, lai pār tiem spīdētu saule, mēness un viss debesu pulks, ko šie ļaudis mīlēja, kam viņi kalpoja, ko pielūdza, pie kā vērsās un kam zemojās.+ Tos nesavāks un neapglabās, tie būs kā mēsli tīrumā.”+
3 ”Visi, kas no šīs ļaunās tautas būs palikuši dzīvi, — visi, ko es būšu izklīdinājis, — vēlēsies labāk mirt nekā dzīvot, lai kur tie būtu nonākuši,” pavēstī karapulku Pavēlnieks Jehova.
4 ”Saki tiem: ”Lūk, ko saka Jehova:
”Vai tie, kas krīt, neceļas atkal augšā?
Ja viens griežas atpakaļ, vai otrs nedara tāpat?
5 Kāpēc šie ļaudis, Jeruzālemes iedzīvotāji, ir tik neuzticīgi?
Viņi ir pieķērušies maldiemun negrib mainīties.+
6 Es vērīgi ieklausījos viņu runās — neviens nerunāja patiesību,nenožēloja savas ļaundarības un neizsaucās: ”Ko es esmu izdarījis?!”+
Tie atkal un atkal rīkojas tāpat kā visi pārējie — tie ir kā zirgi, kas drāžas kaujā.
7 Pat stārķis zina savu laiku,arī ūbele, svīre un meža strazds* zina, kad tiem jāatgriežas.
Bet mana tauta neaptver, ka tuvojas Jehovas sprieduma izpildes laiks.”+
8 Kā jūs varat teikt: ”Mēs esam gudri, un mums ir Jehovas likumi*”?
Rakstveži ķeras pie saviem irbuļiem,+ tikai lai rakstītu melus!
9 Gudrie ir apkaunoti,+viņus ir pārņēmušas šausmas, viņi iekritīs slazdā.
Viņi taču ir atmetuši Jehovas vārdus!
Ko vairs vērta viņu gudrība?
10 Viņu sievas es došu citiem,un viņu tīrumi nonāks citu īpašumā.+
Visi, no zemākā līdz augstākajam, netaisnā ceļā rauš mantu,+un visi, no pravieša līdz priesterim, nodarbojas ar krāpšanu.+
11 Manas tautas* brūci viņi dziedina pavirši, teikdami:”Miers! Miers!”,kaut gan miera nav.+
12 Vai viņiem ir kauns par preteklībām, ko viņi dara?
It nemaz!
Viņi nemaz neprot kaunēties!+
Tāpēc viņi kritīs un gulēs starp kritušajiem.
Viņi paklups, kad es viņus sodīšu,”+ saka Jehova.
13 ”Es viņus savākšu un iznīcināšu,” pavēstī Jehova.
”Vīnogulājos vairs nebūs ogu, vīģes kokos nebūs augļu, un to lapas nokaltīs.
Visu, ko es viņiem esmu devis, viņi zaudēs.””
14 ”Ko mēs te vēl sēžam?
Sapulcēsimies un dosimies uz nocietinātajām pilsētām,+ lai tur mirtu!
Mūsu Dievs Jehova mūs iznīcinās.
Jehova mums dod dzert saindētu ūdeni,+jo esam grēkojuši pret viņu.
15 Mēs cerējām uz mieru, bet neko labu nesagaidījām,cerējām uz dziedināšanu, bet pieredzam šausmas!+
16 No Danas atskan zirgu sprauslāšana,ērzeļu zviegšana liek drebēt visai zemei.
Ienaidnieki iebrūk zemē un noposta visu līdz pēdējam —sagrauj pilsētu un nogalina iedzīvotājus.”
17 ”Es uzsūtu jums čūskas —indīgas čūskas, ko nevar apvārdot —,un tās jūs sadzels,” saka Jehova.
18 Manas bēdas ir neremdināmas,mana sirds ir smaga.
19 Tālā zemē mana tauta*sauc pēc palīdzības:”Vai Jehova ir atstājis Cionu?
Vai tās ķēniņa tur vairs nav?”
”Kāpēc viņi mani kaitina ar saviem izcirstajiem tēliem,ar saviem bezvērtīgajiem svešajiem dieviem?”
20 ”Pļaujas laiks ir pagājis, vasara beigusies,bet mēs neesam izglābti!”
21 Es esmu satriekts, redzot manas tautas* brūci,+esmu bēdu sagrauzts.
Mani sagrābušas šausmas.
22 Vai Gileādā vairs nav balzama*?+
Vai tur nav ārsta?+
Kāpēc tad mana tauta* nav izdziedināta?+
