Jesajas 1:1—31
1 Redzējums par Jūdu un Jeruzālemi. Jesaja*, Āmoca dēls, to parādībā saņēma Jūdas ķēniņu Usijas,+ Jotāma,+ Ahasa+ un Hiskijas+ laikā.+
2 Klausieties, debesis, ņem vērā, zeme!+
Jehova saka:”Es esmu izauklējis un izaudzinājis dēlus,+bet tie ir sacēlušies pret mani.+
3 Vērsis pazīst savu saimnieku,un ēzelis — saimnieka sili,bet Izraēls mani nepazīst,+manai tautai trūkst sajēgas.”
4 Bēdas grēcīgajai tautai,+ļaudīm, kuru grēku nasta ir smaga,ļaundaru ciltij, samaitātajiem bērniem!
Tie ir novērsušies no Jehovas,+nicinājuši Izraēla Svētoun pagriezuši viņam muguru.
5 Kur vēl lai jūs sit? Vai nav gana dumpoties?+
Galva ir vienās brūcēs,sirds ir slima.+
6 No galvas līdz pat kāju pēdām nav nevienas veselas vietas —ir tikai ievainojumi, zilumi un pušumi,kas nav ne iztīrīti, ne pārsieti, ne ieziesti ar eļļu.+
7 Jūsu zeme ir pamesta,pilsētas — nodedzinātas.
Jūsu zemi jūsu acu priekšā aprij svešinieki.+
Valda postaža kā pēc ienaidnieku iebrukuma.+
8 Cionas meita ir kā nojume vīnadārzā,kā būdiņa gurķu laukā,kā pilsēta aplenkuma laikā.+
9 Ja karapulku Pavēlnieks* Jehova vismaz dažus no mums nebūtu paglābis,mēs būtu kļuvuši kā Sodomaun līdzinātos Gomorai.+
10 Uzklausiet Jehovas vārdus, Sodomas bargie valdnieki!+
Ņemiet vērā mūsu Dieva likumus, Gomoras ļaudis!+
11 ”Kāds man labums no jūsu daudzajiem upuriem?”+ saka Jehova.
”Man ir apriebušies dedzināmajam upurim nestie auni+ un nobaroto lopu tauki,+un man nav prieka par jaunu buļļu,+ jēru un āžu+ asinīm.+
12 Jūs gan nākat manā priekšā,+bet kas no jums to prasa?
Jūs tikai izmīdāt manus pagalmus!+
13 Nenesiet vairs savus bezvērtīgos labības upurus!
Man riebj jūsu kvēpināmais!+
Jūs ievērojat jaunu mēnesi+ un sabatu+ un sasaucat svinīgas sapulces,+tomēr es tās nevaru ciest, jo jūs nodarbojaties ar buršanu.+
14 Es ienīstu jūsu jaunā mēness svētkus un arī pārējos svētkus.
Tie man ir kļuvuši par nastu,ko esmu paguris nest.
15 Kad jūs paceļat rokas lūgšanā,es novēršos no jums.+
Lai cik bieži jūs lūgtos,+es jūs neuzklausu,+jo jūsu rokas mirkst asinīs.+
16 Mazgājieties, attīrieties,+ atmetiet ļaunos darbus!
Lai es tos vairs neredzētu!
Pārstājiet darīt ļaunu!+
17 Mācieties darīt labu, tiecieties pēc taisnības,+aizrādiet apspiedējiem,aizstāviet bāreņu tiesībasun iestājieties par atraitnēm!”+
18 ”Nāciet un izlīgstiet ar mani,” aicina Jehova.+
”Kaut arī jūsu grēki ir koši sarkani,tie kļūs balti kā sniegs;+kaut arī tie ir karmīnsarkani,tie kļūs balti kā vilna.
19 Ja jūs no sirds man klausīsiet,jūs ēdīsiet zemes labumus.+
20 Bet, ja jūs man neklausīsiet un būsiet dumpīgi,jūs aprīs zobens.+
Tā ir teicis Jehova.”
21 Ak vai, uzticīgā pilsēta+ ir kļuvusi par netikli!+
Tu biji pilna taisnīguma,+tevī mājoja taisnība,+bet nu — slepkavas.+
22 Tavs sudrabs ir kļuvis par sārņiem,+tavs alus ir atšķaidīts ar ūdeni.
23 Tavi vadoņi ir stūrgalvji un zagļu sabiedrotie,+tie visi kāro pēc kukuļiem un dzenas pēc dāvanām,+tie negādā bāreņiem taisnībuun negrib uzklausīt atraitņu sūdzības.+
24 Tāpēc Kungs Jehova, karapulku Pavēlnieks,Izraēla Varenais, paziņo:”Nu ir diezgan! Es atbrīvošos no saviem pretiniekiemun atmaksāšu saviem ienaidniekiem.+
25 Mana roka vērsīsies pret tevi,gluži kā ar sārmu es attīrīšu tevi no sārņiemun atdalīšu visus piemaisījumus.+
26 Es tev atkal došu tiesnešus — tāpat kā kādreiz,došu padomdevējus — tāpat kā iesākumā.+
Tad tevi sauks par taisnības pilsētu, par uzticīgo pilsētu.+
27 Ciona tiks izpirkta ar taisnīgumu,+un ļaudis, kas tajā atgriezīsies, — ar taisnību.
28 Dumpinieki tiks iznīcināti kopā ar grēciniekiem,+un tie, kas pamet Jehovu, ies bojā.+
29 Jūs kaunēsieties par dižkokiem, kas jums tā patika,+un tiksiet apkaunoti to dārzu* dēļ, kurus bijāt izraudzījušies.+
30 Jūs būsiet kā dižkoks ar nokaltušām lapām+un kā dārzs bez ūdens.
31 Stiprais būs kā pakulas,un tā darbi — kā dzirkstele.
Kopā tie uzliesmos,un nebūs, kas nodzēš.”
Zemsvītras piezīmes
^ Noz. ”glābšana, ko sagādā Jehova”.
^ Sk. ”karapulku Pavēlnieks” skaidrojošajā vārdnīcā.
^ Acīmredzot runa ir par dižkokiem un dārziem, kas bija saistīti ar elku pielūgsmi.
