Jesajas 15:1—9

15  Vēsts par Moābu.+ Vienā naktī Moābas Āra+ ir nopostīta,tā guļ drupās. Vienā naktī Moābas Kīra+ ir nopostīta,tā guļ drupās.   Ļaudis dodas uz templi un uz Dībonu,+dodas uz upurvietām* raudāt. Moābieši apraud Nebo+ un Mēdebu.+ Visiem galvas ir noskūtas+ un bārdas nodzītas.+   Ļaudis ielās ir ģērbušies maisa drānās. Uz jumtiem un pilsētas laukumos tie vaimanāun sakņūp raudās.+   Hešbona un Eleāle+ kliedz,to balss ir dzirdama līdz pat Jahacai.+ Nerimstas moābiešu karavīru kliedzieni,ļaudis bailēs dreb.   Mana sirds sažņaudzas sāpēs par Moābu. Moābieši ir aizbēguši līdz pat Coarai+ un Eglat-Šelīšijai.+ Tie raud, kāpdami augšup uz Luhītu,ceļā uz Horonaimu tie vaimanā par savu nelaimi.+   Nimrīmas ūdeņi ir izsusējuši,zāle ir nokaltusi,zālāji izdeguši, un nekas vairs nezaļo.   Tāpēc to, kas vēl atlicis no mantas un krājumiem, ļaudis nes prom,dodamies cauri papeļu ielejai.   Visā Moābā dzirdamas žēlabas,+vaimanas ir saklausāmas Eglaimā,vaimanas ir saklausāmas Beēr-Ēlīmā,   jo Dīmonas ūdeņi sajaucas ar asinīm. Bet, lūk, kas vēl gaida Dīmonu:moābiešu bēgļiem un tiem, kas vēl atlikuši zemē,uzklups lauvas.+

Zemsvītras piezīmes