Jesajas 18:1—7

18  Bēdas zemei, kur švīkstēt švīkst kukaiņu spārni,zemei Etiopijas+ upju apvidū!   Tā sūta pa jūru vēstnešus,sūta tos pa ūdeņiem papirusa laivās un tiem piekodina:”Dodieties, straujie ziņneši,pie staltajiem ļaudīm ar gludo ādu,pie tautas, no kuras visi baidās,+pie sīkstās iekarotāju tautas,kuras zemē upes izgrauž krastus!”   Visi pasaules iedzīvotāji, zemes iemītnieki! Jūs redzēsiet ko tādu, kas līdzinās kalnā paceltam karogam,un dzirdēsiet skaņu, kas līdzinās raga skaņai.   Lūk, ko man teica Jehova:”Es mierīgi noraudzīšos uz savu mītni*:spoži spīdēs un karsēs saule,un ražas laika karstumā veldzi sniegs rasa,   bet tieši pirms ražas ievākšanas,kad ziedēšana būs beigusies un ienāksies vīnogas,dzinumi ar dārza nažiem tiks nogrieztiun stīgas — apgrieztas un aizmestas.   Tos visus atstās par barībuplēsīgiem putniem, kas mīt kalnos, un zvēriem. Plēsīgie putni tos ēdīs visu vasaru,un zvēri — ražas laikā.   Tad staltie ļaudis ar gludo ādu,tauta, no kuras visi baidās,sīkstā iekarotāju tauta,kuras zemē upes izgrauž krastus,nesīs karapulku Pavēlniekam Jehovam dāvanasuz vietu, ko karapulku Pavēlnieks Jehova ir izraudzījies savam vārdam, — uz Cionas kalnu.”+

Zemsvītras piezīmes

Vai, iesp., ”no savas mītnes”.