Jesajas 26:1—21
26 Tajā dienā Jūdas zemē dziedās+ šādu dziesmu:+”Mūsu pilsēta ir varena.+
Viņa sagādātā glābšana tai ir kā mūri un vaļņi.+
2 Atveriet vārtus,+ lai pa tiem ienāk taisna tauta,tauta, kas ir viņam uzticīga!
3 Tu pasargāsi tos, kas tev pilnībā uzticas,*tu dāvāsi viņiem pastāvīgu mieru,+jo viņi paļaujas uz tevi.+
4 Paļaujieties uz Jehovu mūžam,+jo Jah, Jehova, ir mūžīga Klints!+
5 Viņš ir licis pieredzēt pazemojumu tiem, kas dzīvo augstā vietā, —gāzis augstprātīgo pilsētu,nogāzis to zemē,tā guļ putekļos.
6 To mīdīs kājām grūtdieņi,samīs nabadzīgie ļaudis.”
7 Taisnā ceļš ir līdzens.
Tu nolīdzini taisnā ceļu,jo tu esi taisnīgs.
8 Staigājot tava taisnīguma ceļu, Jehova,mēs ceram uz tevi.
Mums ir dārgs tavs vārds, mēs vēlamies, lai to piemin.
9 Mana dvēsele* naktī ilgojas pēc tevis,es tiecos pie tevis ar visu savu būtību.+
Kad tu tiesā zemi,tās iedzīvotāji mācās, kas ir taisnība.+
10 Kad ļaundarim parāda labvēlību,viņš nemācās dzīvot taisnīgi.+
Pat zemē, kur mājo taisnība, viņš dara ļaunu.+
Viņš neredzēs Jehovas diženumu.+
11 Jehova, tava roka ir augstu pacelta, bet ļaundari to nemana.+
Tomēr viņi redzēs, cik dedzīgi tu aizstāvi savu tautu, un piedzīvos kaunu,un pretiniekus aprīs tava uguns.
12 Jehova, tu mums dāvāsi mieru.+
Tik tiešām, par visu, ko esam paveikuši,gods pienākas tikai tev.
13 Jehova, mūsu Dievs, pār mums ir valdījuši citi kungi,+bet mēs piesaucam vienīgi tavu vārdu.+
14 Tie ir miruši, tie vairs nedzīvos.
Tie ir nedzīvi un necelsies augšā.+
Tu esi vērsies pret tiem,lai tos iznīcinātu un izskaustu pat to piemiņu.
15 Jehova, tu esi vairojis tautu!
Tu esi vairojis tautuun sagādājis sev godu.+
Tu esi paplašinājis zemes robežas.+
16 Savās ciešanās viņi vērsās pie tevis, Jehova;kad tu viņus pārmācīji, viņu lūpas čukstēja kvēlas lūgšanas.+
17 Jehova, tu mums liki ciest,kā cieš grūtniece, kurai tūlīt jādzemdēun kura mokās sāpēs un kliedz.
18 Mēs bijām kā grūtniece, mēs mocījāmies dzemdību sāpēs,bet dzemdējām vien vēju,zemei glābšanu tā arī nesagādājām,un jauni zemes iedzīvotāji nedzima.
19 ”Jūsu mirušie dzīvos.
Mani mirušie celsies augšā.+
Mostieties un gavilējiet visi,kam mājvieta ir zemes putekļi!+
Rasa, kas jūs veldzē, ir kā rīta rasa.
Zeme atdos mirušos, un tie atkal dzīvos.
20 Mana tauta, ieej iekštelpāsun aizslēdz durvis!+
Paslēpies uz īsu brīdi,kamēr rimsies bargās dusmas.+
21 Lūk, Jehova ir iznācis no savas mājvietas,lai sauktu zemes iedzīvotājus pie atbildības par viņu pārkāpumiem.
Zeme atsegs tajā izlietās asinisun vairs neapslēps nonāvētos.”
