Jesajas 37:1—38
37 Kad ķēniņš Hiskija to dzirdēja, viņš saplēsa savas drēbes, uzvilka maisa drānas un devās uz Jehovas namu.+
2 Tad viņš sūtīja pils pārraugu Eljākīmu, rakstvedi Šebnu un vecākos priesterus, kas arī bija ģērbušies maisa drānās, pie pravieša Jesajas,+ Āmoca dēla.
3 Viņi vērsās pie tā ar vārdiem: ”Hiskija saka: ”Šī diena ir ciešanu, nievu un negoda diena, jo bērniem ir laiks dzimt, bet nav spēka tos dzemdēt.+
4 Varbūt tavs Dievs Jehova ieklausīsies, ko ir teicis galvenais dzērienu devējs*, kuru tā kungs, Asīrijas valdnieks, ir sūtījis ņirgāties par dzīvo Dievu.+ Varbūt tavs Dievs Jehova par šiem vārdiem viņu sauks pie atbildības. Tāpēc lūdz+ par tiem, kas vēl ir atlikuši!””+
5 Ķēniņa Hiskijas kalpiem, kas bija atnākuši pie Jesajas,+
6 Jesaja teica: ”Sakiet savam kungam: ”Jehova saka tā: ”Nebaidies+ to vārdu dēļ, kurus tu dzirdēji un ar kuriem Asīrijas valdnieka kalpi+ mani ir zaimojuši.
7 Es noskaņošu viņa prātu tā, ka, izdzirdējis kādu ziņu, viņš atgriezīsies savā zemē.+ Tur es viņam likšu krist no zobena.”””+
8 Tad galvenais dzērienu devējs uzzināja, ka Asīrijas valdnieks ir aizgājis no Lahišas, un viņš atgriezās pie valdnieka. Tobrīd tas jau karoja pret Libnu.+
9 Asīrijas valdniekam tika paziņots, ka Etiopijas valdnieks Tirhāka ir devies karot pret viņu. To izdzirdējis, viņš atkal sūtīja pie Hiskijas vēstnešus,+ tiem teikdams:
10 ”Sakiet Jūdas ķēniņam Hiskijam tā: ”Lai tavs dievs, uz ko tu paļaujies, tevi nemaldina! Nedomā, ka Jeruzāleme nekritīs Asīrijas valdnieka rokās!+
11 Tu esi dzirdējis, ko Asīrijas valdnieki ir izdarījuši ar visām zemēm, — viņi tās ir pilnībā izpostījuši.+ Un tu domā, ka izglābsies?
12 Vai to tautu dievi, kuras mani tēvi ir iznīcinājuši, tās izglāba?+ Kur ir Gozāna, Hārāna+ un Recefa? Kur ir Ēdenes ļaudis, kas bija Telāsārā?
13 Kur ir Hamātas ķēniņš un Arpadas ķēniņš? Kur ir Sefarvaimas,+ Hēnas un Ivas ķēniņi?””
14 Hiskija paņēma no vēstnešiem vēstules, izlasīja tās un aizgāja uz Jehovas namu. Tur Hiskija tās izklāja Jehovas priekšā+
15 un lūdza Jehovu:+
16 ”Karapulku Pavēlniek Jehova,+ Izraēla Dievs, tu, kas sēdi tronī pār* ķerubiem! Tu vienīgais esi visu zemes valstu Dievs, tu esi radījis debesis un zemi.
17 Ieklausies, Jehova, un sadzirdi!+ Atver savas acis, Jehova, un redzi!+ Ieklausies visos šajos vārdos, ko Sanheribs ir sacījis, ņirgādamies par dzīvo Dievu!+
18 Ir gan taisnība, Jehova, ka Asīrijas valdnieki ir iegrūduši postā visas zemes,+ arī savējo,
19 un šo zemju dievus ir iemetuši ugunī,+ jo tie nemaz nebija dievi — tie bija cilvēku roku darbs,+ koks un akmens. Tāpēc viņi tos varēja iznīcināt.
20 Bet nu, Jehova, mūsu Dievs, izglāb mūs no viņa rokām, lai visas zemes valstis zina, ka vienīgi tu, Jehova, esi Dievs!”+
21 Tad Jesaja, Āmoca dēls, sūtīja Hiskijam šādu vēsti: ”Jehova, Izraēla Dievs, saka tā: ”Tāpēc, ka tu mani lūdzi Asīrijas valdnieka Sanheriba dēļ,+
22 lūk, ko es, Jehova, saku par viņu:
”Jaunava, Cionas meita, tevi nicina un vīpsnā par tevi,Jeruzālemes meita nievīgi krata galvu par tevi.
23 Ko tu esi izsmējis+ un zaimojis?
Pret ko tu esi pacēlis balsi+un augstprātīgi vērsis skatu?
Pret Izraēla Svēto!+
24 Savus kalpus tu sūtīji izsmiet Jehovu+ un teici:”Ar saviem daudzajiem kaujas ratiemes nonākšu kalnu augstumos,+tikšu līdz Libāna tālākajiem nostūriem.
Es nocirtīšu tā staltos ciedrus un labākos kadiķus,ieņemšu tā augstākās virsotnes un meža biezokņus.
25 Es izrakšu akas un dzeršu ūdeni,un ar savu kāju pēdām nosusināšu Ēģiptes straumes*.”
26 Vai tu to neesi dzirdējis? Sen es to esmu noteicis,pirms ilgiem laikiem nolēmis,+un tagad es to īstenošu.+
Tu izposti nocietinātas pilsētas un pārvērt tās drupu kaudzēs.+
27 To iemītnieki ir bezspēcīgi,viņi ir izbiedēti un apkaunoti,kļuvuši līdzīgi lauka augiem un zālei,austrumvēja kveldētai zālei uz jumta.
28 Bet es zinu, kad tu sēdi, kad ej un kad nāc,+un zinu, kad tu trako dusmās pret mani,+
29 jo tava trakošana+ un rēkšana ir nonākušas manās ausīs.+
Tāpēc es likšu āķi tev nāsīs un laužņus+ mutēun vedīšu tevi atpakaļ pa ceļu, pa kuru tu atnāci.”
30 Un šī tev* būs zīme: šajā gadā ēdīs to, kas izaugs pats no sevis*, nākamajā gadā — to, kas izaugs atmatā, bet trešajā gadā jūs sēsiet un ievāksiet ražu, dēstīsiet vīna dārzus un ēdīsiet to augļus.+
31 Tie no Jūdas tautas, kas būs izglābušies, tie, kas būs palikuši,+ iesakņosies un nesīs augļus.
32 Atlikušie dosies laukā no Jeruzālemes, izglābtie atstās Cionas kalnu.+ To darīs karapulku Pavēlnieka Jehovas degsme.+
33 Tāpēc Jehova par Asīrijas valdnieku saka tā:+”Viņš neienāks šajā pilsētā+un neiešaus tajā ne bultu,viņš netuvosies tai, aizsedzies ar vairogu,un neuzbērs valni.”+
34 ”Viņš atgriezīsies pa to pašu ceļu, pa kuru nācis,un neienāks šajā pilsētā,” saka Jehova.
35 ”Es aizstāvēšu šo pilsētu+ un to izglābšu sevis paša dēļ+un sava kalpa Dāvida dēļ.”””+
36 Tad Jehovas eņģelis asīriešu nometnē nonāvēja simt astoņdesmit piecus tūkstošus vīru. Agri no rīta, kad ļaudis piecēlās, visapkārt bija tikai līķi.+
37 Asīrijas valdnieks Sanheribs devās prom, atgriezās Nīnivē+ un tur arī palika.+
38 Reiz, kad viņš bija nometies zemē sava dieva Nisroha templī, viņa dēli Adramelehs un Sarecers viņu nogalināja ar zobenu+ un pēc tam aizbēga uz Ararata+ zemi. Viņa vietā sāka valdīt viņa dēls Asarhadons.+
