Jesajas 38:1—22
38 Tolaik Hiskija saslima un bija tuvu nāvei.+ Pie viņa atnāca pravietis Jesaja,+ Āmoca dēls, un teica: ”Jehova saka tā: ”Dod pēdējos norādījumus savai saimei, jo tu neatlabsi — tu mirsi.””+
2 Tad Hiskija pagriezās ar seju pret sienu un lūdza Jehovu:
3 ”Jehova, es tevi lūdzu, jel atceries,+ ka es tev esmu kalpojis uzticīgi un ar nedalītu* sirdi+ un esmu darījis to, kas tev tīk!” Un Hiskija gauži raudāja.
4 Tad Jehova Jesajam teica:
5 ”Ej atpakaļ un saki Hiskijam:+ ”Jehova, tava tēvutēva Dāvida Dievs, saka tā: ”Es esmu dzirdējis tavu lūgšanu+ un esmu redzējis tavas asaras.+ Es pielikšu tavam mūžam vēl piecpadsmit gadus+
6 un izglābšu tevi un šo pilsētu no Asīrijas valdnieka rokām — es aizstāvēšu šo pilsētu.+
7 Lūk, tev būs zīme no Jehovas, ka Jehova izpildīs sacīto.+ Tā būs šāda:
8 es likšu ēnai, kas pa Ahasa kāpnēm* virzās uz leju, atgriezties desmit pakāpienus atpakaļ.”””+ Un ēna pavirzījās desmit pakāpienus atpakaļ.
9 Vārdi, ko Jūdas ķēniņš Hiskija uzrakstīja pēc tam, kad bija atveseļojies no savas slimības.
10 Es teicu: ”Pašos brieduma gadosman jāieiet pa kapa* vārtiem.
Mana dzīve apraujas pāragri.”
11 Es sacīju: ”Es vairs neskatīšu Jah, neredzēšu Jah, jo nebūšu dzīvo zemē.+
Arī uz cilvēkiem vairs neraudzīšos,kad būšu nonācis pie tiem, kas aizgājuši nebūtībā.
12 Mana mītne kā ganu teltsir nojaukta un aiznesta prom.+
Esmu saritinājis savu mūžu kā audējs audeklu.
Viņš manu dzīvi pārgriež kā velku pavedienus.
Vai rīts, vai vakars, viņš mani tuvina galam.+
13 Līdz pat rīta gaismai es cenšos rast atvieglojumu.
Viņš gluži kā lauva dragā manus kaulus,vai rīts, vai vakars, viņš mani tuvina galam.+
14 Manas raudas ir kā svīres un meža strazda* žēlabainie saucieni.+
Es ūjinu kā balodis.+
Izvārdzis es paceļu acis+ —Jehova, man ir tik grūti!
Palīdzi man!+
15 Ko lai es saku?
Kā viņš ir teicis, tā viņš ir darījis.
Pēc savām smagajām ciešanāmes palikšu pazemīgs visu mūžu.
16 Jehova, cilvēks dzīvo, pateicoties tev,un, tikai pateicoties tev, arī es esmu dzīvs.
Tu man atjaunosi spēkus un pasargāsi manu dzīvību.+
17 Man nebija miera — tikai smagas ciešanas,taču tu savā mīlestībāneļāvi man nonākt kapa bedrē.+
Visus manus grēkus tu esi aizmetis sev aiz muguras*.+
18 Kaps* nevar tevi cildināt,+nāve nespēj tevi slavēt.+
Tie, kas aizgājuši kapā, nevar redzēt, cik tu esi uzticīgs.+
19 Dzīvie, vienīgi dzīvie var tevi slavēt,kā to tagad daru es,un tēvi var stāstīt dēliem par tavu uzticību.+
20 Jehova, izglāb mani!
Mēs visu mūžu Jehovas namā+dziedāsim manas dziesmas stīgu pavadījumā.”+
21 Tad Jesaja teica: ”Atnesiet žāvētu vīģu plāceni un uzlieciet uz augoņa, un viņš atspirgs.”+
22 Hiskija bija vaicājis: ”Kāda zīme liecinās, ka es varēšu doties uz Jehovas namu?”+
