Jesajas 40:1—31
40 ”Mieriniet, mieriniet manu tautu!” aicina jūsu Dievs.+
2 ”Runājiet sirsnīgi ar Jeruzālemiun sakiet, ka tās kalpības laiks ir beidzies,ka tās grēku parāds ir nolīdzināts.+
Tā par saviem grēkiem ir saņēmusi no Jehovas pelnīto* sodu.”+
3 Tuksnesī kāds sauc:”Sagatavojiet ceļu Jehovam!+
Sagatavojiet mūsu Dievam taisnu ceļu+ cauri tuksnesim!+
4 Lai visas ielejas tiek aizpildītas,visi kalni, pakalniun pauguri — nolīdzināti!
Lai nelīdzens apvidus top par līdzenumu!+
5 Tad kļūs redzams Jehovas gods+un to saskatīs visi ļaudis,+jo tā ir teicis Jehova.”
6 Klau! Kāds saka: ”Paziņo!”
Cits atsaucas: ”Ko lai paziņoju?”
”Ļaudis ir kā zāle,un viņu uzticība* — kā ziedi laukā.+
7 Zāle nokalst,ziedi novīst,+jo tos skar Jehovas elpa*.+
Tiešām, ļaudis ir kā zāle.
8 Zāle nokalst,ziedi novīst,bet mūsu Dieva vārdi paliek mūžīgi!”+
9 Kāp augstā kalnā, labas vēsts nesēja,sludini Cionai!+
Sauc jo skaļi, labas vēsts nesēja,sludini Jeruzālemei!
Sauc pilnā balsī, nebaidies!
Paziņo Jūdas pilsētām: ”Lūk, jūsu Dievs!”+
10 Visaugstais Kungs Jehova nāks ar spēku,un viņa roka valdīs.+
Viņam līdzi ir balva,viņš ir sagatavojis atalgojumu.+
11 Viņš gādās par savu ganāmpulku kā gans.+
Viņš ņems jērus uz rokāmun nesīs tos azotē.
Viņš maigi rūpēsies par avju mātēm*.+
12 Kas ir izmērījis ūdeņus ar sauju+un noteicis debesu izmērus ar sprīdi?
Kas savācis zemes putekļus mērtraukā?+
Kas kalnus ir nosvēris svarosun pakalnus — svaru kausos?
13 Kas ir izmērījis* Jehovas garu,un kas var dot viņam padomu un viņu pamācīt?+
14 Kam viņš prasījis padomu, lai ko saprastu?
Kas viņu vada pa taisnības taku,dod viņam zināšanas,rāda sapratnes ceļu?+
15 Tautas viņam ir kā piliens pie spaiņaun kā putekļu kārtiņa svaru kausā.+
Viņš paceļ salas kā sīkus puteklīšus.
16 Pat Libāna mežos nepietiek zvēru dedzināmajam upurimun koku — ugunij.
17 Tautas viņa priekšā nav nekas+ —viņš tās visas uzskata par niecību, par tukšu vietu.+
18 Kam jūs varat pielīdzināt Dievu?+
Kas viņam varētu būt līdzīgs?+
19 Amatnieks metālā atlej elka tēlu,zeltkalis to pārklāj ar zeltu+un izkaļ tam sudraba ķēdes.
20 Vīrs izvēlas ziedojumam koku,+kas tik drīz nesatrupēs.
Viņš uzmeklē prasmīgu amatnieku,lai tas izcirstu tēlu — tādu, kas negāztos.+
21 Vai tad jūs nezināt?
Vai neesat dzirdējuši?
Vai jums tas nav darīts zināms jau no paša sākuma?
Vai neesat sapratuši, kas ir acīmredzams jau kopš laika, kad likti zemes pamati?+
22 Viņš mājo virs zemes apļa*,+un zemes iedzīvotāji viņa priekšā ir kā sienāži.
Viņš izpleš debesis kā plīvuruun izritina tās kā dzīvojamo telti.+
23 Augstu stāvošos viņš padara par niecībuun zemes tiesnešus* — par tukšu vietu.
24 Viņi nav pat īsti iestādīti,nav pat īsti iesēti,nav vēl iesakņojušies zemē.
Tiklīdz tiem uzpūš vējš, tie nokalst,un brāzmas tos aiznes prom kā salmus.+
25 ”Kam jūs mani pielīdzināsiet? Kas man būtu līdzīgs?” saka Svētais.
26 ”Paverieties debesīs!
Kas to visu radījis?+
Viņš vada visu pulku*, tajā visus ir saskaitījis;viņš visus sauc vārdā,+un tur netrūkst neviena,jo viņa spēks ir neaptveramsun viņa varenība iedveš bijību.+
27 Kāpēc tu, Jēkab, saki un tu, Izraēl, apgalvo:”Manas gaitas Jehovam ir apslēptas,Dievs man negādā taisnību”?+
28 Vai tu nezini? Vai neesi dzirdējis?
Jehova, kas radījis visu zemi, ir Dievs mūžīgi mūžam.+
Viņš nepiekūst un nenogurst,+viņa gudrība ir neaptverama.+
29 Viņš dod spēku nogurušajiemun dara stiprus nespēcīgos.+
30 Jaunekļi piekūst un nogurst,jauni vīri paklūp un krīt,
31 bet tie, kas cer uz Jehovu, gūst jaunus spēkus.
Tie ceļas augšup kā ērgļa spārniem,+tie skrien un nenogurst,iet un nepiekūst.”+
