Jesajas 42:1—25
42 Lūk, mans kalps!+ Es esmu ar viņu.
Lūk, mans izredzētais!+ Viņš ir iemantojis manu labvēlību.+
Es viņam esmu devis savu garu,+un viņš nodrošinās* tautām taisnību.+
2 Viņš nekliegs un neklaigās,un viņa balss nebūs dzirdama ielās.+
3 Ielūzušu niedri viņš nesalauzīsun tikko kvēlojošu dakti neizdzēsīs.+
Viņš ir uzticīgs, viņš nodrošinās taisnību.+
4 Viņa degsme neapdzisīs, un viņš nesalūzīs — viņš nodibinās uz zemes taisnību.+
Salas ilgojas pēc viņa likumiem.
5 Tā saka Dievs Jehova,kurš radījis debesis un tās izpletis,+kurš izklājis zemi ar visu, kas uz tās,+kurš dod elpu cilvēkiem, kas tur mīt,+garu visiem, kas pa to staigā:+
6 ”Es, Jehova, savā taisnīgumā tevi aicināju,es paņēmu tevi aiz rokas.
Es tevi sargāšu, došu ļaudīm par ķīlu*,+un tu būsi gaisma tautām,+
7 lai atvērtu acis aklajiem+un atbrīvotu ieslodzītos —tos, kas cietuma tumsā.+
8 Es esmu Jehova — tas ir mans vārds.
Savu godu es nedošu nevienam,*mana slava netiks izcirstiem tēliem.+
9 Iepriekš teiktais ir piepildījies,un nu es pavēstu ko jaunu —daru jums to zināmu, pirms tas sākas.”+
10 Jūrasbraucēji un visas jūras radības,salas un to iemītnieki,+dziediet Jehovam jaunu dziesmu!+
Dziediet viņam slavu visās zemes malās!+
11 Lai dzied tuksnesis un tā pilsētas,+un apmetnes, kur kēdarieši+ mīt!
Lai gavilē klinšu iemītnieki,to balsis lai atskan no kalnu virsotnēm!
12 Lai dod godu Jehovam,lai viņu daudzina salās!+
13 Jehova dosies cīņā kā varens karotājs,+viņā raisīsies cīņas spars,+viņš kliegs, viņš izkliegs kaujas saucienu,ienaidniekiem viņš liks manīt savu spēku.+
14 ”Ilgi jo ilgi es cietu klusu,es klusēju un valdījos.
Bet nu es vaidēšu,pūtīšu un elsīšu kā dzemdētāja.
15 Es nopostīšu kalnus un pakalnus,un visi zaļie augi nokaltīs.
Es likšu izsīkt upēm — tajās parādīsies sēres* —un nosusināšu niedru dīķus.+
16 Es vadīšu aklos pa ceļu, ko tie nezina,+pa takām, ko tie nepazīst.+
Tumsu viņu priekšā es darīšu par gaismu+un nelīdzenu zemi — par līdzenu.+
To visu es paveikšu viņu labā, un es viņus nepametīšu.”
17 Tie, kas paļaujas uz izcirstiem tēliem,tie, kas izlietiem tēliem saka: ”Jūs esat mūsu dievi!”,būs spiesti griezties atpakaļ un kritīs kaunā.+
18 Klausieties, kurlie!
Skatieties vērīgi, aklie!+
19 Kas ir tik akls kā mans kalpsun tik kurls kā mans vēstnesis?
Kas ir tik akls kā tas, kurš daudz saņēmis,tik akls kā Jehovas kalps?+
20 Tu daudz ko redzi, bet nepievērs tam uzmanību,tu dzirdi, bet neklausies.+
21 Sava taisnīguma dēļJehovam labpatika apliecināt, ka viņa likumi ir diženi un godājami.
22 Bet šī tauta ir apzagta un aplaupīta,+visi ļaudis ir ieslodzīti cietumos un alās.+
Tie ir kļuvuši par laupījumu, un nav neviena, kas tos glābtu,+tie ir aizvesti prom, un nav neviena, kas teiktu: ”Laidiet tos vaļā!”
23 Kas no jums to uzklausīs?
Kas tam pievērsīs uzmanību un klausīsies, lai gūtu mācību priekšdienām?
24 Kas ir nodevis Jēkabu laupītāju varāun Izraēlu — sirotāju rokās?
Vai ne Jehova, pret ko viņi ir grēkojuši?
Viņi nav gribējuši staigāt viņa ceļusun nav pildījuši viņa likumus.+
25 Tāpēc viņš izlēja pār viņiem savu niknumu un dusmasun lika viņiem pieredzēt kara nežēlību.+
Kara liesmas ap viņiem visu aprija, bet viņi nelikās ne zinis,+viņus ieskāva uguns, bet viņi to neņēma vērā.+
