Jesajas 49:1—26
49 Uzklausiet mani, salas,ieklausieties, tālās tautas!+
Jehova mani aicināja, pirms es biju dzimis.+
Viņš mani sauca vārdā, kad es vēl biju mātes klēpī.
2 Viņš manu mēli darīja asu kā zobenu,paslēpa mani savas rokas pavēnī.+
Viņš mani darīja par spožu bultuun noglabāja savā bultu makā.
3 Viņš man sacīja: ”Izraēl, tu esi mans kalps,+tevī es likšu izpausties savam diženumam.”+
4 Bet es teicu: ”Velti esmu pūlējies,tikai niekiem un tukšībai šķiedis spēkus.
Taču mani tiesās Jehova*,mani atalgos mans Dievs.”+
5 Es vēl biju mātes klēpī, kad Jehova mani veidoja par savu kalpu.
Viņš man lika atvest atpakaļ Jēkabu,sapulcināt pie viņa Izraēlu.+
Es tikšu pagodināts Jehovas acīs,un mans Dievs būs mans spēks.
6 Viņš teica: ”Es tevi padarīju ne tikai par savu kalpu,kam jāatjauno Jēkaba ciltisun jāatved atpakaļ atlikušie izraēlieši,bet arī par gaismu tautām,+lai manis dāvātā glābšana sniegtos līdz pat zemes malām.”+
7 Tā Jehova, Izraēla Izpircējs un Izraēla Svētais,+ saka tam, ko tauta nicina+ un pret ko tā izjūt riebumu, valdnieku kalpam:”Visa tā dēļ, ko valdnieki redzēs, viņi piecelsies,un augstmaņi zemosiesaiz cieņas pret Jehovu, kas ir uzticams,+aiz cieņas pret Izraēla Svēto, kas tevi ir izraudzījies.”+
8 Jehova saka tā:”Labvēlības laikā es tev atbildēju,+un glābšanas dienā es tev palīdzēju.+
Es tevi esmu pasargājis, lai dotu ļaudīm par ķīlu*,+lai tu atjaunotu zemiun atdotu viņiem pamestos īpašumus,+
9 lai izskanētu aicinājums gūstekņiem: ”Nāciet ārā!”+un tiem, kas tumsā:+ ”Nāciet šurp!”
Tie ganīsies ceļmalās,tiem būs ganības gar iemītām takām*.
10 Viņi necietīs izsalkumu un slāpes,+viņus nemocīs svelme, nekveldēs saule,+jo tas, kurš par viņiem ir iežēlojies, viņus vadīs+un vedīs pie ūdens avotiem.+
11 Kalnu vietā es izveidošu ceļus,un augstu pacelti būs mani lielceļi.+
12 Lūk! Ļaudis nāk no tālienes,+nāk no ziemeļiem, nāk no rietumiem,nāk no Sīnīmas zemes.”+
13 Gavilējiet, debesis! Priecājies, zeme!+
Līksmojiet un gavilējiet, kalni!+
Jehova mierina savu tautu,+viņš iežēlojas par bēdu māktajiem.+
14 Bet Ciona saka:”Jehova mani ir pametis,+ Jehova mani ir aizmirsis.”+
15 Vai māte var aizmirst savu zīdaini?
Vai viņa neiežēlotos par miesīgo dēlu?
Pat ja viņa aizmirstu, es tevi nekad neaizmirsīšu!+
16 Savās plaukstās es esmu iegriezis tavu vārdu.
Tavi mūri vienmēr man ir acu priekšā.
17 Tavi dēli steidzas atpakaļ.
Bet tie, kas tevi sagrāva un nopostīja, no tevis aizies.
18 Pacel acis, paveries apkārt —tie pulcējas kopā,+tie nāk pie tevis!
”Tik tiešām, ka es esmu dzīvs!” saka Jehova.
”Tu greznosies ar tiem kā ar rotām,apliksi tos ap sevi kā līgava.
19 Tu biji nopostīta un pamesta, zeme bija vienās drupās.+
Bet nu tur kļūs par šauru visiem, kas tur mīt,+un tie, kas tevi negausīgi rija,+ būs tālu prom.+
20 Dēli, kas dzimuši laikā, kad tu savus bērnus biji zaudējusi, tev dzirdot, teiks:”Mums te par šauru!
Gādā mums vietu, lai varam šeit dzīvot!”+
21 Tu brīnīsies:”Kā bērni ir šie visi, kas tagad pie manis?
Es taču esmu bez bērniem un neauglīga,aizvesta gūstā un ieslodzīta.
Kas tos ir izaudzinājis?+
Es biju palikusi pilnīgi viena.+
No kurienes tad šie?””+
22 Visaugstais Kungs Jehova saka tā:”Es pacelšu roku, lai tautas ierauga,es uzsliešu karogu tautām.+
Tās atnesīs tavus dēlus uz rokāmun tavas meitas uz pleciem.+
23 Valdnieki tevi aprūpēs,+un princeses būs tavas zīdītājas.
Tie klanīsies tavā priekšā līdz zemei+un laizīs putekļus no tavām kājām.+
Tad tu sapratīsi, ka es esmu Jehova.
Tie, kas cer uz mani, nepieredzēs kaunu.”+
24 Vai stiprajam var atņemt tos, ko viņš ir sagūstījis?
Vai kāds var atbrīvot varmākas gūstekņus?
25 Bet Jehova saka:”Pat stiprajam atņems viņa gūstekņus,+un varmākas sagūstītie tiks atbrīvoti.+
Es vērsīšos pret tiem, kas vēršas pret tevi,+un izglābšu tavus dēlus.
26 Tiem, kas dara tev pāri, es likšu ēst pašiem savu miesu.
Tie piedzersies no savām asinīm kā no salda vīna.
Tad visiem ļaudīm būs jāatzīst, ka es esmu Jehova+ —tavs Glābējs+ un tavs Izpircējs,+Jēkaba Varenais.”+
