Jesajas 50:1—11
50 Jehova saka tā:”Vai tad, sūtīdams prom jūsu māti, es viņai devu šķiršanās apliecību?+
Vai es jūs pārdevu tāpēc, ka būtu bijis kādam parādā?
Nē, jūs tikāt pārdoti savu grēku dēļ,+jūsu māte tika aizsūtīta prom jūsu pārkāpumu dēļ.+
2 Kāpēc neviena nebija, kad es atnācu?
Kāpēc neviens neatbildēja, kad es saucu?+
Vai tad mana roka ir par īsu, lai izglābtu?
Vai man trūkst spēka, lai atbrīvotu?+
Es apsaucu jūru, un tā izžūst,+es pārvēršu upes tuksnesī.+
Bez ūdens zivis noslāpst,nobeidzas un sapūst.
3 Debesis es ietērpju tumsā,+uzvelku tām maisa drānas.”
4 Visaugstais Kungs Jehova man ir mācījis, kā runāt,+lai es prastu nogurušajiem teikt īstos vārdus*.+
Viņš mani modina ik rītu,viņš mani rosina klausīties tā, kā klausās māceklis.+
5 Visaugstais Kungs Jehova man atdarīja ausis,un es netiepos pretī+ un nenovērsos.+
6 Savu muguru es pagriezu tiem, kas mani sita,un savu vaigu — tiem, kas plēsa manu bārdu.
Es neaizgriezos, kad mani nievāja un uz mani spļāva.+
7 Visaugstais Kungs Jehova man palīdzēs,+tāpēc es nejutīšos apkaunots.
Es esmu apņēmies būt nelokāms*+un zinu, ka nepiedzīvošu kaunu.
8 Tas, kurš mani atzīst par taisnu, ir man līdzās.
Kas mani apsūdzēs?+
Stāsimies aci pret aci!
Kas ar mani tiesāsies?
Lai viņš nāk!
9 Visaugstais Kungs Jehova man palīdzēs.
Kas mani atzīs par vainīgu?
Tie visi būs kā sadilušas, kožu saēstas drānas.
10 Kurš no jums bīstas Jehovuun paklausa viņa kalpam?+
Kurš ir staigājis dziļā tumsā, kur nav ne gaismas stariņa?
Tas lai cer uz Jehovas vārdu un paļaujas uz savu Dievu!
11 ”Lai nu visi tie, kas dedz uguni,dzirkstelēm šķīstot,staigā savas uguns gaismā —savu kvēlojošo dzirksteļu gaismā!
Lūk, ko jūs no manis saņemsiet:jūs apgulsieties lielās mokās.
