Jesajas 51:1—23
51 Uzklausiet mani, jūs visi, kas tiecaties pēc taisnīgumaun meklējat Jehovu!
Raugieties uz klinti, no kuras esat izcirsti,un uz akmeņlauztuvi, no kuras esat ņemti!
2 Raugieties uz savu tēvu Ābrahāmuun uz Sāru,+ kas jūs dzemdējusi!
Viņš bija viens, kad es viņu aicināju,+bet es viņu svētīju un devu viņam daudz pēcnācēju.+
3 Jehova mierinās Cionu,+uzcels to no drupām*.+
Tās tuksnesi viņš pārvērtīs par Ēdeni,+tās klajumu — par Jehovas dārzu.+
Cionā valdīs gaviles un līksmība,skanēs pateicība un dziesmas.+
4 Ieklausieties, mani ļaudis!
Mana tauta,+ uzklausi mani!
Es došu likumus,+savu taisnību es padarīšu par gaismu tautām.+
5 Mans taisnīgums ir tuvu,+glābiņš jau nāk,+un manas rokas tiesās tautas.+
Salas cerēs uz mani+un paļausies uz manu spēku*.
6 Palūkojieties uz debesīmun paskatieties uz zemi!
Debesis izgaisīs kā dūmi,zeme sadils kā drānas,un tās iedzīvotāji aizies bojā kā knišļi.
Bet manis dāvātā glābšana būs mūžīga,+un mans taisnīgums nezudīs.+
7 Uzklausiet mani, jūs visi, kas pazīstat manu taisnību, —ļaudis, kam sirdī ir mani likumi*!+
Nebaidieties no cilvēku izsmieklaun no viņu nievām!
8 Kodes tos saēdīs kā drānas,kožu kāpuri tos sagrauzīs kā vilnu.+
Bet mans taisnīgums paliks mūžīgi,un manis dāvātā glābšana — paaudžu paaudzēs.”+
9 Mosties! Mosties!
Tērpies spēkā, Jehovas roka!+
Mosties tāpat kā senajās dienās, kā agrāko paaudžu laikā!
Vai tad tu nesadragāji Rahabu*?+
Vai tu nenodūri jūras nezvēru?+
10 Vai tad tu nenosusināji jūru, dzelmes ūdeņus?+
Vai tu nepašķīri jūras dzīli, lai rastos ceļš izpirktajiem?+
11 Jehovas izglābtie* nāks atpakaļ+un atgriezīsies Cionā ar gavilēm.+
Nebeidzams prieks būs viņu vainags,+viņi priecāsies un līksmos,bēdas un nopūtas viņiem būs svešas.+
12 ”Es esmu tas, kas jūs mierina.+
Kāpēc jums jābaidās no mirstīgajiem,+no cilvēku dēliem, kas nokalst kā zāle?
13 Kāpēc jūs aizmirstat Jehovu, savu Radītāju,+kas ir izpletis debesis+ un licis pamatus zemei?
Augu dienu jūs drebējāt bailēs no apspiedēja dusmām,it kā tas spētu jūs pazudināt.
Kur nu ir apspiedēja niknums?
14 Važās kaltie drīz būs brīvi,+tie nenomirs un nenonāks kapa bedrē,arī maizes tiem netrūks.
15 Bet es esmu Jehova, jūsu Dievs,kas sabango jūru, tā ka viļņi trako,+ —mani sauc Jehova, karapulku Pavēlnieks.+
16 Es jums likšu pavēstīt manus vārdusun jūs pasargāšu savas rokas pavēnī,+lai izveidotu debesis un ieliktu pamatus zemei+un lai varētu sacīt Cionai: ”Tu esi mana tauta!”+
17 Mosties, Jeruzāleme, mosties! Celies augšā!+
Tu no Jehovas rokas esi saņēmusi viņa dusmu kausu.
Tu esi dzērusi no šī kausa,esi to iztukšojusi un tāpēc streipuļo.+
18 Neviens no dēliem, ko esi laidusi pasaulē, tevi nevada,neviens no dēliem, ko esi izaudzinājusi, tevi netur pie rokas.
19 Tev ir uzbrukušas divas nelaimes.
Kas gan tevi žēlos?
Tevi skāris posts un iznīcība, bads un zobens.+
Kas gan tevi mierinās?+
20 Tavi dēli ir saļimuši,+tie guļ visos ielu stūroskā tīklā notvertas savvaļas aitas.
Tie līdz mielēm ir izjutuši Jehovas dusmas, tava Dieva nosodījumu.”
21 Tad nu klausies, apspiestā,tu, kas esi piedzērusies, bet ne no vīna!
22 Tavs Kungs Jehova, tavs Dievs, kas aizstāv savu tautu, saka:”Es izņemšu no tavas rokas kausu, kura dēļ tu streipuļo,+ —manu dusmu kausu.
Tev vairs nebūs no tā jādzer.+
23 Es to došu taviem mocītājiem,+kas tev pavēlēja: ”Meties zemē, lai mēs varētu staigāt pa tevi!”
Tu gulēji, pieplakusi pie zemes,tava mugura viņiem bija kā iela.”
