Jesajas 57:1—21
57 Taisnie iet bojā,bet neviens neliekas ne zinis.
Uzticīgie mirst,+un neviens pat nepamana,ka taisnie mirst, posta piemeklēti*.
2 Viņi rod mieru.
Visi, kas dzīvojuši taisnīgi, atdusas kapā*.
3 ”Panāciet šurp, zīlnieces dēli,bērni, kas dzimuši laulības pārkāpējam un prostitūtai!
4 Par ko jūs tā ņirgājaties,atpletuši muti un izbāzuši mēli?
Vai jūs neesat grēka bērni,melu pēcteči,+
5 kas iedegušies kaislēzem dižkokiem,+ zem katra zaļojoša koka,+un kas ielejās starp klintīm nogalina bērnus?+
6 Tava* daļa ir ielejās atrastie gludie akmeņi.+
Jā, tie ir tava daļa.
Tiem tu lej savus lejamos upurus un ziedo dāvanas.+
Kā gan man tas varētu patikt?
7 Uz liela un augsta kalna tu ierīkoji guļvietu*+un devies turp, lai ziedotu upurus.+
8 Pie* durvīm un durvju stenderēm tu saliki piemiņas zīmes*.
Tu atstāji mani un atkailināji sevi,kāpi augšup un taisīji plašu guļvietu.
Tu slēdzi līgumu ar saviem mīļākajiem,ar kuriem labprāt dalīji gultu,+un skatījies uz vīrieša locekli*.
9 Tu devies pie Meleha* ar eļļuun lielu daudzumu smaržvielu.
Tu sūtīji sūtņus uz tālām zemēm.
Tu esi nolaidusies līdz pat kapam*.
10 Tu smagi nopūlējies, staigādama savus ceļus,un tomēr neatzini, ka tas ir veltīgi.
Tu sevī radi jaunus spēkus,tāpēc tu joprojām nepadodies*.
11 No kā tu bijies un baidījies,ka tu sāki melot?+
Mani tu neatcerējies+un negribēji neko pārdomāt.+
Es taču klusēju un apvaldījos,+bet tu pret mani neizjuti nekādu bijību.
12 Es atmaskošu tavu tā saucamo taisnīgumu+ un tavus darbus,+un nekā laba tie tev nedos.+
13 Kad tu sauksi pēc palīdzības,neviens no taviem daudzajiem elkiem tevi neglābs.+
Tos visus aiznesīs vējš,aizpūtīs viegla vēsma.
Bet, kas pie manis tveras, iemantos zemiun manu svēto kalnu.+
14 Atskanēs aicinājums: ”Taisiet ceļu! Taisiet un izveidojiet ceļu!+
Novāciet visus šķēršļus, kas ir manas tautas ceļā!””
15 Tā saka tas, kurš ir augsts un dižens,kurš dzīvo mūžīgi+ un kura vārds ir svēts:+”Es mītu augstumos, svētā vietā,+bet esmu arī ar tiem, kas ir nelaimīgi un nomākti,lai atspirdzinātu nomāktosun stiprinātu nelaimīgos.+
16 Es nebūšu ar tiem ienaidā uz mūžiem,nedusmošos uz tiem bez mitas,+citādi ļaudis nonīktu,+novārgtu ikviens, kam dvaša un ko esmu radījis.
17 Es dusmojos par viņu* grēcīgo dzīšanos pēc negodīgas peļņas.+
Sašutis es viņus sodīju un novērsos no viņiem,bet viņi tik gāja maldu ceļus,+ klausīdami savai sirdij.
18 Es esmu redzējis viņu gaitas,bet es viņus dziedināšu+ un vadīšu,+un mierināšu gan viņus,+ gan tos, kas sēro ar viņiem.”+
19 ”Es sev sagādāšu lūpu augļus.
Tiem, kas tuvu, un tiem, kas tālu, tiks dāvāts nebeidzams miers,”+ saka Jehova,”un es viņus dziedināšu.”
20 ”Bet ļaundari ir kā sabangota jūra, kas nevar rimties,kas uzvanda jūraszāles un dūņas.
21 Ļaundariem nav miera,”+ saka mans Dievs.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai, iesp., ”un tiem nav jāpieredz posts”.
^ Burt. ”guļvietā”.
^ T.i., Jeruzālemes.
^ Acīmredzot domāta pagāniska kulta vieta.
^ Burt. ”Aiz”.
^ Iesp., ar elkdievību saistīti priekšmeti.
^ Iesp., runa ir par falla kulta rituāliem.
^ Vai, iesp., ”pie ķēniņa”.
^ Burt. ”nepagursti”.
^ Acīmredzot domāti izraēlieši.
