Jesajas 59:1—21
59 Jehovas roka nav par īsu, lai izglābtu,+un viņa auss nav aizkritusi, ka viņš nespētu dzirdēt.+
2 Jūsu pašu pārkāpumi jūs ir nošķīruši no Dieva.+
Jūsu grēku dēļ viņš ir novērsies no jumsun nevēlas jūs uzklausīt.+
3 Jūsu rokas ir aptraipītas asinīm,+un pie jūsu pirkstiem ir pielipuši noziegumi.
Jūsu lūpas runā melus,+ uz mēles jums ir netaisnība.
4 Neviens neiestājas par taisnību+un tiesā nesaka patiesību.
Viņi paļaujas uz tukšību+ un gvelž niekus,viņi ir ieņēmuši ļaunumu un dzemdē postu.+
5 Viņi izperē indīgu čūsku olasun auž zirnekļu tīklus.+
Kas šādu olu ēd, tas mirst,un no pāršķeltas olas izlien odze.
6 Viņu noaustie tīkli neder apģērbam,viņi nespēj ietērpties savos darinājumos.+
Viņu darbi nes postu,un viņu rokas ir pilnas ar varmācību.+
7 Viņu kājas trauc darīt ļaunu,viņi steidz izliet nevainīgas asinis.+
Viņi perina ļaunus nodomusun savā ceļā sēj postu un ciešanas.+
8 Miera ceļu viņi nepazīstun pa taisnības takām neiet.+
Viņi staigā greizus ceļus —neviens, kas pa tiem iet, mieru neredzēs.+
9 Tāpēc taisnība ir tālu no mumsun taisnīgums līdz mums nesniedzas.
Mēs ceram uz gaismu, bet visapkārt tikai tumsa,ceram uz dienas gaišumu, bet staigājam tumsībā.+
10 Mēs taustāmies gar sienām kā akli,taustāmies, it kā mums nebūtu acu.+
Mēs klūpam gaišā dienas laikā kā mijkrēslī,stipro vidū esam gluži kā miruši.
11 Mēs visi rūcam kā lāčiun sērīgi ūjinām kā baloži.
Mēs ceram uz taisnību, bet velti,ceram uz glābšanu, bet tā nenāk.
12 Tu zini mūsu daudzos pārkāpumus,+visi mūsu grēki liecina pret mums.+
Mūsu pārkāpumi ir mūsu acu priekšā,mēs labi apzināmies savus nodarījumus.+
13 Mēs esam grēkojuši, esam nolieguši Jehovu.
Mēs esam novērsušies no mūsu Dieva.
Mēs kūdām uz spaidiem un dumpi.+
Mēs perinām viltu, no mūsu sirds nāk aplami vārdi.+
14 Taisnība ir nostumta pie malas,+un taisnīgums stāv atstatu.+
Pilsētas laukumā godīgums* klūpun krietnums netiek iekšā.
15 Godīgums ir izzudis.*+
Ja kāds novēršas no ļauna, tas tiek aplaupīts.
Jehova redzēja, ka taisnība ir pagaisusi,+un tas viņam ļoti nepatika.
16 Viņš redzēja, ka nav neviena, kas palīdz,un bija pārsteigts, ka neviens negrib iejaukties.
Tāpēc viņš sagādāja glābšanu* ar savu roku,un viņu mudināja viņa taisnīgums.
17 Viņš uzvilka taisnību kā bruņukrekluun uzlika galvā glābšanas* bruņucepuri.+
Viņš ietērpās atriebībā kā drānās+un ietinās dedzībā kā apmetnī.
18 Viņš tiem atmaksās par visu, ko tie darījuši,+ —izlies dusmas pār saviem pretiniekiem, atriebsies saviem ienaidniekiem.+
Arī salas saņems pēc nopelniem.
19 Rietumos bīsies Jehovas vārduun austrumos — viņa diženumu*,jo Jehova nāks kā varena un strauja upe,ko dzen viņa gars.
20 ”Izpircējs+ atnāks uz Cionu,+atnāks pie Jēkaba pēcnācējiem, kas novēršas no saviem grēkiem,”+ saka Jehova.
21 ”Lūk, es slēdzu ar viņiem līgumu!”+ saka Jehova. ”Mans gars, ko es tev esmu devis, un mani vārdi, ko esmu licis tavā mutē, netiks atņemti ne tev, ne taviem bērniem, ne taviem bērnubērniem. Tā būs no šī laika mūžīgi,” saka Jehova.
