Jesajas 63:1—19
63 Kas tur nāk no Edomas,+ no Bocras,+tērpies košās*, krāšņās drānās,nāk tik varens savā spēkā?
”Tas esmu es* — tas, kurš runā taisnību,kurš spēkā varens un spēj izglābt.”
2 Kāpēc tavas drēbes ir sarkanasgluži kā vīna spiedes minējam?+
3 ”Es minu vīna spiedi viens pats,neviens no ļaudīm nebija ar mani.
Savās dusmās es saminu ienaidniekus,tos sabradāju savā niknumā.+
Manas drēbes ir aptraipītas ar viņu asinīm,ar tām nošķiests viss mans tērps.
4 Es esmu noteicis atriebes dienu,+un klāt ir manas tautas izpirkšanas gads.
5 Es raudzījos apkārt, bet nebija neviena, kas palīdz.
Es biju sašutis, ka neviens nepiedāvāja savu atbalstu.
Tāpēc es sagādāju glābšanu* ar savu roku,+dusmas mani rosināja rīkoties.
6 Es savās dusmās mīdīju tautas,piedzirdīju tās ar savu niknumu+un izlēju to asinis zemē.”
7 Es pieminēšu uzticīgo mīlestību, ko paudis Jehova,runāšu par Jehovas cildenajiem darbiem —Jehova tik daudz ir darījis mūsu labā,+tik daudz laba darījis izraēliešiemsavā žēlastībā un lielajā uzticīgajā mīlestībā.
8 Viņš teica: ”Tā taču ir mana tauta — mani dēli, kas nepievils,”+un kļuva par tās glābēju.+
9 Viņam bija sāpīgi redzēt tos ciešam,+un viņš sūtīja savu vēstnesi*, lai tos izglābtu.+
Aiz mīlestības un līdzcietības viņš tos izpirka,+jau senatnē tos pacēla un nesa ik dienas.+
10 Bet tie sacēlās+ un apbēdināja viņa svēto garu,+un viņš tiem kļuva par ienaidnieku+un karoja ar tiem.+
11 Tad tie atcerējās senās dienas,viņa kalpa Mozus dienas, un teica:”Kur ir tas, kurš viņus līdz ar sava ganāmpulka+ ganiem izveda caur jūru?+
Kur ir tas, kurš Mozum* deva savu svēto garu?+
12 Kur ir tas, kurš ar savu diženo roku vadīja Mozus labo roku?+
Kur ir tas, kurš viņu priekšā pāršķēla ūdeņus,+lai viņa vārds tiktu daudzināts mūžīgi,+
13 un kurš viņus izveda cauri bangojošiem* ūdeņiem,tā ka viņi gāja un nekur neklupa,gluži kā zirgs klajā laukā?
14 Jehovas gars viņiem dāvāja atpūtu+ —viņi bija kā ganāmpulks, kas nonācis ielejā.”
Tā tu vadīji savu tautu,lai sagādātu slavu savam cildenajam vārdam.+
15 Raugies no debesīm,lūkojies no augstumiem, no sava svētā un diženā mājokļa!
Kur ir tava dedzība un varenība?
Kur tava līdzjūtība+ un žēlsirdība?+
Tās mums ir liegtas.
16 Tu esi mūsu Tēvs.+
Ābrahāms mūs varētu nepazīt,un Izraēls mūs varētu neatzīt,bet tu, Jehova, esi mūsu Tēvs.
Jau no seniem laikiem tevi sauc par mūsu Izpircēju.+
17 Jehova, kāpēc tu mums ļāvi noklīst* no taviem ceļiem?
Kāpēc tu mums ļāvi nocietināt sirdi*, tā ka mēs tevi vairs nebīstamies?+
Esi mums atkal labvēlīgs —savu kalpu dēļ, tev piederošo cilšu dēļ!+
18 Tavai svētajai tautai zeme piederēja tikai īsu brīdi.
Mūsu pretinieki ir sabradājuši tavu svētnīcu.+
19 Jau pārāk ilgi mums klājas tā, it kā tu nekad nebūtu valdījis pār mums,it kā mēs nekad nebūtu bijuši nosaukti tavā vārdā.
