Jonas 1:1—17

  • Jona mēģina aizbēgt no Jehovas (1—​3)

  • Jehova liek plosīties spēcīgai vētrai (4—​6)

  • Nelaimē ir vainojams Jona (7—​13)

  • Jonu iemet trakojošā jūrā (14—​16)

  • Jonu aprij milzu zivs (17)

1  Jehova vērsās pie Jonas*,+ Amitaja dēla, teikdams:  ”Celies, ej uz lielo pilsētu Nīnivi+ un pasludini tai spriedumu, jo es esmu pievērsis uzmanību tās iedzīvotāju ļaunumam!”  Bet Jona nolēma bēgt no Jehovas uz Taršišu. Nonācis Jafā, viņš uzmeklēja kuģi, kas dodas uz Taršišu, samaksāja par braucienu un uzkāpa uz tā, lai dotos uz Taršišu, prom no Jehovas.  Tad Jehova lika sacelties stipram vējam, un jūrā sāka plosīties tik spēcīga vētra, ka likās — kuģis tūlīt tiks sadragāts.  Jūrnieki ļoti nobijās, un ikviens piesauca savu dievu, lūgdamies pēc palīdzības. Viņi sāka mest jūrā kravu, lai padarītu kuģi vieglāku.+ Bet Jona bija nokāpis kuģa tilpnē, apgūlies un cieši aizmidzis.  Pie viņa pienāca kuģa kapteinis un jautāja: ”Kā tu vari tā gulēt? Celies, piesauc savu dievu! Varbūt viņš par mums iežēlosies, un mēs neiesim bojā.”+  Tad jūrnieki sacīja cits citam: ”Metīsim lozes,+ lai uzzinātu, kurš ir vainojams šajā nelaimē!” Viņi meta lozes, un loze krita Jonam.+  Viņi tam vaicāja: ”Saki, vai tevis dēļ pār mums ir nākusi šī nelaime? Kāda ir tava nodarbošanās, un no kurienes tu nāc? No kādas zemes tu esi? No kādas tautas?”  ”Es esmu ebrejs, un es pielūdzu* Jehovu, debesu Dievu, — to, kas ir radījis jūru un sauszemi,” atbildēja Jona. 10  To dzirdot, vīri nobijās vēl vairāk un prasīja: ”Ko tu esi izdarījis?” (Viņš pats vīriem bija teicis, ka bēg no Jehovas.) 11  ”Ko mums ar tevi darīt, lai jūra norimtu?” viņi jautāja, jo vētra aizvien pieņēmās spēkā. 12  ”Metiet mani jūrā, un jūra norims,” viņš atbildēja, ”jo es zinu, ka šī spēcīgā vētra jūs ir piemeklējusi manis dēļ.” 13  Bet vīri, visiem spēkiem airējot, centās tikt līdz krastam, taču viņiem tas neizdevās, jo vētra trakoja arvien negantāk. 14  Tad viņi piesauca Jehovu, sacīdami: ”Jehova, lūdzams, neļauj mums aiziet bojā šī vīra dēļ! Neliec uz mums gulties atbildībai par nevainīga cilvēka nāvi*, jo tu, Jehova, dari, kā tev tīk!” 15  Viņi satvēra Jonu un iemeta jūrā, un jūra mitējās trakot. 16  Tad vīrus pārņēma dziļa bijība pret Jehovu,+ un viņi ziedoja Jehovam upuri un deva viņam solījumus. 17  Jehova lika milzu zivij aprīt Jonu, un Jona zivs vēderā sabija trīs dienas un trīs naktis.+

Zemsvītras piezīmes

Noz. ”balodis”.
Burt. ”bīstos”.
Burt. ”asinīm”.