Jonas 2:1—10
2 Zivs vēderā Jona lūdza savu Dievu Jehovu.+
2 Viņš teica:
”Savās ciešanās es piesaucu Jehovu, un viņš man atbildēja.+
No kapa* dziļumiem* es saucu pēc palīdzības.+
Tu sadzirdēji manu balsi.
3 Kad tu mani iemeti dziļumos, pašā jūras dzelmē,mani ieskāva straumes,+un visi tavi bangojošie viļņi gāzās pār mani.+
4 Es izsaucos: ”Esmu padzīts, tavas acis mani vairs neredzēs!
Vai es reiz atkal skatīšu tavu svēto templi?”
5 Mani ieskāva ūdeņi, mana dzīvība bija briesmās;+ap mani kļāvās dzelme,un jūraszāles vijās ap galvu.
6 Es nogrimu līdz pašai kalnu pamatnei,zemes vārti pār mani slēdzās uz mūžiem,bet tu, mans Dievs Jehova, izvilki mani no kapa bedres.+
7 Kad mana dzīvība dzisa, tevi, Jehova, es pieminēju,+un mana lūgšana nonāca pie tevis tavā svētajā templī.+
8 Tukšo elku pielūdzēji novēršas no tā, kas viņus uzticīgi mīl*.
9 Bet es — es tev upurēšu ar pateicību.
Ko esmu solījis, to pildīšu.+
Glābšana nāk no Jehovas!”+
10 Pēc kāda laika Jehova pavēlēja zivij atrīt Jonu, un Jona tika izmests krastā.
