Jozuas 11:1—23
11 Kad to uzzināja Hācoras ķēniņš Jabīns, viņš sūtīja ziņu Mādonas ķēniņam+ Jobābam, Šimronas ķēniņam un Ahšafas ķēniņam,+
2 ķēniņiem, kuri dzīvoja ziemeļu kalnos, līdzenumos* uz dienvidiem no Kinneretas, Šefelā un Doras+ pakalnos, kas atrodas rietumu pusē,
3 kanaāniešiem+ austrumos un rietumos, kā arī amoriešiem,+ hetiešiem, periziešiem un jebūsiešiem kalnu apgabalā un hiviešiem,+ kas dzīvoja Hermona+ pakājē Micpas novadā.
4 Viņi devās karagājienā ar visiem saviem karapulkiem, kuros bija tik daudz ļaužu kā smilšu jūras krastā un varen daudz zirgu un kaujas ratu.
5 Norunājuši tikšanās vietu, visi šie ķēniņi sapulcējās pie Mēromas ūdeņiem un uzcēla tur nometni, gatavodamies karot pret Izraēlu.
6 Tad Jehova teica Jozuam: ”Nebaidies no viņiem,+ jo rīt ap šo laiku es viņus visus nodošu izraēliešiem un tie viņus nogalinās. Pārgriez cīpslas viņu zirgiem+ un sadedzini viņu kaujas ratus!”
7 Jozua ar saviem karavīriem negaidīti uzbruka ienaidniekiem pie Mēromas ūdeņiem,
8 un Jehova tos nodeva izraēliešu rokās.+ Izraēlieši tos sakāva un vajāja līdz lielajai Sidonai+ un Misrefot-Maimai+ un līdz Micpas ielejai austrumos, un nonāvēja visus līdz pēdējam.+
9 Jozua darīja, kā Jehova viņam bija licis: viņš pārgrieza cīpslas ienaidnieku zirgiem un sadedzināja viņu kaujas ratus.+
10 Pēc tam Jozua griezās atpakaļ un ieņēma Hācoru, un tās ķēniņu nogalināja ar zobenu,+ bet Hācora iepriekš bija bijusi varenākā no visām šīm ķēniņu valstīm.
11 Visus, kas tur bija, viņi nogalināja ar zobenu. Izraēlieši tos pilnībā iznīcināja,+ neatstādami nevienu, kam dvaša,+ un tad Jozua nodedzināja Hācoru.
12 Jozua ieņēma visas šo ķēniņu pilsētas un pašus ķēniņus nogalināja ar zobenu.+ Visus, kas tur bija, viņš pilnībā iznīcināja,+ kā Jehovas kalps Mozus bija pavēlējis.
13 Taču izraēlieši nenodedzināja nevienu pilsētu, kas bija būvēta uz pakalna, izņemot Hācoru — to Jozua nodedzināja.
14 Šajās pilsētās iegūto laupījumu un lopus izraēlieši paturēja sev,+ bet cilvēkus visus līdz pēdējam nogalināja ar zobenu,+ neatstādami dzīvu nevienu, kam dvaša.+
15 Ko Jehova bija pavēlējis savam kalpam Mozum, to Mozus pavēlēja Jozuam,+ un Jozua to izdarīja. No tā, ko Jehova Mozum bija pavēlējis, viņš neko neatstāja neizpildītu.+
16 Jozua iekaroja visu šo zemi — kalnu apgabalu, visu Negevu,+ visu Gošenes novadu, Šefelu,+ Aravu+ un Izraēla kalnu apgabalu ar tā priekškalnēm —
17 no Hālāka kalna, kas paceļas pretī Seīram, līdz pat Baal-Gādai+ Libāna ielejā Hermona kalna+ pakājē. Viņš sagūstīja visus ķēniņus, kas tur dzīvoja, un tos nonāvēja.
18 Jozua ilgi karoja ar visiem šiem ķēniņiem.
19 Neviena pilsēta nenoslēdza mieru ar izraēliešiem, vienīgi hivieši, kas dzīvoja Gibeonā,+ visas pārējās pilsētas viņi ieņēma cīņā,+
20 jo Jehova to iedzīvotājiem bija ļāvis nocietināt sirdi+ un stūrgalvīgi karot ar Izraēlu, lai tie bez žēlastības tiktu nodoti iznīcībai.+ Tiem bija jātiek iznīcinātiem, kā Jehova bija pavēlējis Mozum.+
21 Tajā laikā Jozua iznīcināja anākiešus,+ kas dzīvoja kalnu apgabalā — Hebronā, Debīrā un Anābā, visos Jūdas un Izraēla kalnos. Jozua viņus pilnībā iznīcināja kopā ar viņu pilsētām.+
22 Izraēliešu zemē nepalika neviena anākieša, tie palika+ vienīgi Gazā,+ Gātā+ un Ašdodā.+
23 Tā Jozua ieņēma visu zemi, gluži kā Jehova Mozum bija apsolījis,+ un Jozua to piešķīra izraēliešiem, sadalīdams starp viņu ciltīm.+ Tad zemei bija atelpa no kara.+
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”Aravā”.