Jozuas 14:1—15

  • Zemes dalīšana rietumos no Jordānas (1—​5)

  • Kālebs iegūst Hebronu (6—​15)

14  Šīs ir zemes, ko izraēlieši iemantoja Kanaānā un ko viņiem piešķīra priesteris Eleāzars un Jozua, Nūna dēls, un izraēliešu dzimtu galvas.+  Kā Jehova caur Mozu bija pavēlējis, viņi tās lozējot sadalīja+ deviņarpus ciltīm,+  jo pārējām divarpus ciltīm Mozus bija piešķīris īpašumu viņpus* Jordānas,+ bet levītiem viņš nebija piešķīris mantojumu pārējo cilšu starpā.+  Jāzepa pēcnācēji veidoja divas ciltis+ — Manases un Efraima.+ Savukārt levīti tajā zemē nesaņēma nekādu citu īpašumu kā vien pilsētas,+ kur mājot, un ganības saviem lopiem.+  Izraēlieši sadalīja zemi tā, kā Jehova Mozum bija pavēlējis.  Gilgālā+ pie Jozuas ieradās Jūdas cilts vīri, un Kālebs,+ kenazieša Jefunnes dēls, viņam sacīja: ”Tu pats zini, ko Kadeš-Barneā+ Jehova par mums abiem teica+ Dieva vīram Mozum.+  Man bija četrdesmit gadi, kad Jehovas kalps Mozus no Kadeš-Barneas sūtīja mani izlūkot zemi,+ un atgriezies es viņam visu godīgi ziņoju.+  Kaut gan mani biedri, kas bija gājuši izlūkos kopā ar mani, laupīja tautai drosmi, es no visas sirds paklausīju savam Dievam Jehovam.+  Todien Mozus zvērēja: ”Zeme, kuru mina tavas kājas, kļūs par mūžīgu mantojumu tev un taviem dēliem, jo tu no visas sirds esi paklausījis Jehovam, manam Dievam.”+ 10  Redzi, kā Jehova bija solījis,+ viņš ir saglabājis man dzīvību+ šos četrdesmit piecus gadus, kopš Jehova Mozum deva šo solījumu, kad izraēlieši vēl staigāja pa tuksnesi,+ un nu man jau ir astoņdesmit pieci gadi. 11  Taču es joprojām esmu tikpat stiprs kā tajā dienā, kad Mozus mani sūtīja. Mans spēks nav gājis mazumā — es spēju gan karot, gan paveikt daudz ko citu. 12  Tad nu piešķir man šo kalnu apgabalu, ko Jehova man toreiz apsolīja. Todien tu dzirdēji, ka tur dzīvo anākieši+ un viņiem ir lielas, nocietinātas pilsētas,+ bet gan jau Jehova būs ar mani,+ un es viņus izdzīšu, kā Jehova ir apsolījis.”+ 13  Tad Jozua svētīja Kālebu, Jefunnes dēlu, un atdeva viņam Hebronu.+ 14  Tāpēc Hebrona līdz šai dienai pieder Kālebam, kenazieša Jefunnes dēlam, jo viņš no visas sirds bija paklausījis Jehovam, Izraēla Dievam.+ 15  Hebronu agrāk sauca par Kirjat-Arbu+ (Arba bija ievērojams vīrs anākiešu vidū). Un zemei bija atelpa no kara.+

Zemsvītras piezīmes

T.i., austrumu pusē.