Jozuas 17:1—18
17 Tad lozējot+ zeme tika iedalīta Jāzepa pirmdzimtā+ dēla Manases+ ciltij. Tā kā Manases pirmdzimtais Māhīrs,+ Gileāda tēvs, bija varens karavīrs, māhīrieši bija saņēmuši Gileādu un Basanu.+
2 Zeme tika ielozēta arī pārējām manasiešu dzimtām: Abiezera+ pēcnācējiem, Hēleka pēcnācējiem, Asriēla pēcnācējiem, Šehema pēcnācējiem, Hēfera pēcnācējiem un Šemīdas pēcnācējiem. Tie bija Jāzepa dēla Manases vīriešu kārtas pēcnācēji pa viņu dzimtām.+
3 Bet Celofehādam,+ Manases dēla Māhīra dēla Gileāda dēla Hēfera dēlam, nebija dēlu, vienīgi meitas, kuras sauca Mahla, Noa, Hogla, Milka un Tirca.
4 Viņas ieradās pie priestera Eleāzara+ un Jozuas, Nūna dēla, un tautas vadoņiem un teica: ”Jehova Mozum pavēlēja piešķirt mums īpašumu tāpat kā mūsu tēva brāļiem*.”+ Tad viņām pēc Jehovas pavēles tika iedalīts īpašums tāpat kā viņu tēva brāļiem.+
5 Bez Gileādas zemes un Basanas, kas ir viņpus* Jordānas, manasiešiem tika vēl desmit daļas,+
6 jo Manases meitas iemantoja īpašumu līdz ar viņa dēliem, bet Gileādas zeme tika pārējiem Manases pēcnācējiem.
7 Manases cilts robeža iet no Ašera cilts robežas līdz Mihmetātai,+ kas ir pretī Šehemai,+ un turpinās uz dienvidiem līdz apvidum, kur dzīvo Ēn-Tapuahas ļaudis.
8 Tapuahas+ novads tika manasiešiem, bet pati Tapuaha uz Manases cilts robežas pieder efraimiešiem.
9 Tālāk robeža ved lejup līdz Kānas sausgultnes dienvidu pusei. Efraima ciltij pieder pilsētas Manases cilts apgabalā;+ manasiešu robeža turpinās ziemeļos no sausgultnes un beidzas pie jūras.+
10 Dienvidu puse pieder efraimiešiem, bet ziemeļu — manasiešiem, un jūra ir manasiešu robeža;+ ziemeļos viņu zemes robežojas ar Ašera cilts apgabalu, bet austrumos — ar Isašara cilts apgabalu.
11 Isašara un Ašera pēcnācēju zemēs manasiešiem piešķīra šādas pilsētas ar to iedzīvotājiem un apkārtējām mazpilsētām: Bēt-Šeānu, Jibleāmu,+ Doru,+ Ēn-Doru,+ Taanahu+ un Megidu; viņiem piederēja trīs augstienes.
12 Bet manasieši nespēja ieņemt šīs pilsētas, un kanaānieši tā arī palika dzīvot šajā zemē.+
13 Kad izraēliešu vara nostiprinājās, viņi pakļāva kanaāniešus piespiedu darbam,+ bet neizdzina tos pavisam.+
14 Jāzepa pēcnācēji sacīja Jozuam: ”Kāpēc tu mums esi ielozējis tikai vienu zemes daļu?+ Mums ir daudz ļaužu, jo Jehova līdz šim mūs ir svētījis.”+
15 Jozua viņiem atbildēja: ”Ja jūsu ir tik daudz un Efraima kalnu apgabals+ jums ir par šauru, tad dodieties uz mežu un nolīdiet sev laukus tur, periziešu+ un refajiešu+ zemē.”
16 ”Jā, mums nepietiek ar kalnu apgabalu,” sacīja Jāzepa pēcnācēji, ”un visiem kanaāniešiem, kas dzīvo ielejā, ir kaujas rati+ ar dzelzs asmeņiem* — gan tiem, kas dzīvo Bēt-Šeānā+ un apkārtējās mazpilsētās, gan tiem, kas mīt Jezreēlas ielejā.”+
17 Tad Jozua teica Jāzepa pēcnācējiem, efraimiešiem un manasiešiem: ”Jūsu ir daudz, un jums ir liels spēks — jums pienākas vairāk nekā viena daļa.+
18 Arī mežainais kalnu apgabals būs jūsu.+ Mežu jūs izcirtīsiet, un tur būs jūsu zemes tālākā robeža, jo jūs izdzīsiet kanaāniešus, kaut gan tie ir stipri un tiem ir kaujas rati ar dzelzs asmeņiem.”+
