Jozuas 2:1—24
2 Kamēr viņi bija Šitīmā,+ Jozua, Nūna dēls, slepus sūtīja divus vīrus izlūkos, sacīdams: ”Ejiet izlūkot zemi un it īpaši Jēriku.” Izlūki aizgāja un, ieradušies Jērikā, palika kādas prostitūtas namā. Šo sievieti sauca Rahāba.+
2 Jērikas ķēniņam tika pavēstīts, ka tajā vakarā ir atnākuši izraēliešu vīri, lai izlūkotu zemi.
3 Tad Jērikas ķēniņš sūtīja Rahābai ziņu: ”Izdod vīrus, kas pie tevis ir atnākuši, jo viņi ir ieradušies izlūkot mūsu zemi.”
4 Bet Rahāba paslēpa abus izlūkus un atbildēja ķēniņa sūtņiem: ”Kaut kādi vīri tiešām bija atnākuši, bet man nebija ne jausmas, no kurienes viņi ir.
5 Taču līdz ar tumsu, kad vārtus jau taisījās slēgt, viņi aizgāja. Es nezinu, kurp viņi devās, bet, ja jūs pasteigsieties, jūs viņus panāksiet.”
6 Bet viņa tos bija uzvedusi uz jumta un paslēpusi zem liniem, kas tur bija izklāti.
7 Tā nu ķēniņa vīri uzsāka pakaļdzīšanos un devās uz Jordānas brasla+ pusi. Tiklīdz viņi bija izgājuši pa pilsētas vārtiem, tie aiz viņiem tika aizslēgti.
8 Pirms izlūki bija likušies gulēt, Rahāba uzkāpa pie viņiem uz jumta
9 un teica: ”Es zinu, ka Jehova jums atdos šo zemi,+ un mūs ir pārņēmušas bailes no jums.+ Visi šīs zemes iedzīvotāji ir pārbijušies,+
10 jo mēs esam dzirdējuši, kā Jehova jūsu priekšā lika izžūt Sarkanās jūras ūdeņiem, kad jūs izgājāt no Ēģiptes,+ un kā jūs viņpus* Jordānas esat nogalinājuši amoriešu ķēniņus Sīhonu+ un Ogu.+
11 To dzirdot, mums sirds sāka drebēt, un jūsu dēļ visi ir zaudējuši drosmi, jo Jehova, jūsu Dievs, — viņš ir Dievs gan augšā debesīs, gan lejā uz zemes.+
12 Bet tagad, lūdzu, zvēriet man pie Jehovas, ka jūs darīsiet labu* mana tēva saimei, tāpat kā es esmu darījusi labu jums, un dodiet man kaut ko par zīmi, ka turēsiet vārdu.
13 Atstājiet dzīvus manu tēvu un māti, brāļus un māsas un visus, kas pieder pie viņu saimēm, izglābiet mūs no nāves!”+
14 Izlūki teica: ”Ar savu dzīvību* mēs atbildēsim par jūsējo! Ja jūs nevienam par mums neko neizpaudīsiet, mēs turēsim vārdu un, kad Jehova mums atdos šo zemi, darīsim jums labu.”
15 Tad Rahāba izlaida vīrus ārā pa logu un nolaida lejā pa virvi, jo viņas nams bija pilsētas mūrī, pašā augšā.+
16 Viņa tiem sacīja: ”Dodieties kalnos un slēpieties tur trīs dienas, lai vajātāji jūs neatrod. Kad viņi atgriezīsies atpakaļ, ejiet savu ceļu.”
17 Vīri atbildēja: ”Mēs pildīsim tev doto zvērestu,+
18 ja tu rīkosies šādi: kad mēs nāksim iekarot šo zemi, piesien šo sarkano virvi pie loga, pa kuru tu mūs izlaidi, un sapulcini pie sevis savu tēvu un māti, brāļus un visu sava tēva saimi.+
19 Ja kāds izies laukā no tava nama, viņš pats būs vainojams savā nāvē,* nevis mēs. Bet, ja cietīs kāds, kas būs ar tevi namā, vaina gulsies uz mums.
20 Taču, ja tu mūs nodosi,+ mēs būsim brīvi no sava zvēresta.”
21 ”Lai notiek, kā jūs sakāt,” atteica Rahāba.
Pēc tam viņa atlaida izlūkus un, kad tie bija aizgājuši, piesēja pie loga sarkano virvi.
22 Tie devās kalnos un palika tur trīs dienas, līdz vajātāji, velti tos izmeklējušies pa visiem ceļiem, griezās atpakaļ.
23 Tad abi vīri nokāpa no kalniem, šķērsoja upi un atgriezās pie Jozuas, Nūna dēla. Viņi tam izstāstīja, ko bija pieredzējuši,
24 un sacīja: ”Visu šo zemi Jehova ir nodevis mums,+ un tās iedzīvotāji dreb bailēs mūsu priekšā.”+
