Jozuas 22:1—34
22 Tad Jozua sasauca rūbeniešus, gadiešus un pusi Manases cilts
2 un tos uzrunāja: ”Jūs esat izpildījuši visu, ko Jehovas kalps Mozus jums bija pavēlējis,+ un esat paklausījuši arī visām manām pavēlēm.+
3 Visu šo laiku, līdz pat šai dienai, jūs neesat atstājuši savus brāļus+ un esat klausījuši tam, ko licis jūsu Dievs Jehova.+
4 Tagad jūsu Dievs Jehova ir devis jūsu brāļiem mieru, kā viņš bija solījis,+ tāpēc nu jūs varat atgriezties mājās, paši savā zemē, ko Jehovas kalps Mozus jums ir piešķīris viņpus* Jordānas.+
5 Tikai rūpīgi pildiet likumus un bauslību, ko Jehovas kalps Mozus jums ir devis,+ un mīliet Jehovu, savu Dievu,+ staigājiet visus viņa ceļus,+ ievērojiet viņa baušļus,+ pieķerieties viņam+ un kalpojiet viņam+ ar visu sirdi un dvēseli*.”+
6 Pēc tam Jozua viņus svētīja un atlaida, un viņi devās mājup.
7 Pusei Manases cilts Mozus bija piešķīris īpašumu Basanā,+ bet otrai pusei Jozua bija iedalījis zemi līdzās viņu brāļiem rietumos no Jordānas.+ Atvadoties Jozua viņus svētīja
8 un teica: ”Jūs atgriežaties mājās ar lielu bagātību, ar vareniem ganāmpulkiem, ar sudrabu un zeltu, varu un dzelzi un drēbēm lielā daudzumā.+ Dalieties ar saviem brāļiem laupījumā,+ ko esat ieguvuši no ienaidniekiem.”
9 Tad rūbenieši, gadieši un puse Manases cilts šķīrās no pārējiem izraēliešiem un atstāja Šīlo, lai no Kanaānas atgrieztos Gileādā,+ savā zemē, kas viņiem bija atdota īpašumā, kā Jehova caur Mozu bija pavēlējis.+
10 Nonākuši pie Jordānas, vēl Kanaānas pusē, rūbenieši, gadieši un puse Manases cilts tur uzcēla altāri — lielu un iespaidīgu.
11 Drīz vien pārējie izraēlieši padzirdēja,+ ka rūbenieši, gadieši un puse Manases cilts Kanaānas pierobežā pie Jordānas, izraēliešu pusē, ir uzcēluši altāri.
12 Tad viņi sapulcējās Šīlo,+ lai ietu pret tiem karā.
13 Izraēlieši sūtīja uz Gileādu pie rūbeniešiem, gadiešiem un puses Manases cilts priestera Eleāzara dēlu Pinehasu+
14 kopā ar desmit vadoņiem, pa vienam no katras Izraēla cilts. Tie visi bija savu dzimtu galvas, Izraēla tūkstošu vadītāji.+
15 Ieradušies pie rūbeniešiem, gadiešiem un puses Manases cilts Gileādas zemē, viņi tiem teica:
16 ”Visa Jehovas tauta jautā: ”Kāpēc jūs esat lauzuši uzticību+ Izraēla Dievam? Jūs esat novērsušies no Jehovas — uzceldami sev altāri, jūs esat sacēlušies pret Jehovu.+
17 Vai ar Peorā izdarīto grēku vēl nepietiek? Toreiz Jehovas tauta tika sodīta ar sērgu, bet mēs tik un tā neesam attīrījušies no šī grēka līdz pat šai dienai.+
18 Un tomēr jūs atkal gribat novērsties no Jehovas! Ja jūs šodien sacelsieties pret Jehovu, rīt viņa dusmas nāksies izjust visai Izraēla tautai.+
19 Ja jūsu zeme nav tīra, tad nāciet uz zemi, kas pieder Jehovam+ un kur atrodas Jehovas mājoklis,+ un apmetieties mūsu vidū, bet nesacelieties pret Jehovu un nepadariet mūs par dumpiniekiem, būvēdami sev citu altāri bez mūsu Dieva Jehovas altāra, kas mums jau ir.+
20 Kad Ahans,+ Zeraha dēls, lauza uzticību Dievam, paņemdams to, kas bija jānodod iznīcībai, vai dusmas neskāra visu Izraēla tautu?+ Ne jau Ahans vien mira šī grēka dēļ!””+
21 Rūbenieši, gadieši un puse Manases cilts Izraēla tūkstošu vadītājiem atbildēja:+
22 ”Varenais Dievs* Jehova, jā, Varenais Dievs Jehova+ — viņš zina, kā ir patiesībā, un arī Izraēlam tas ir jāzina! Ja esam sacēlušies pret Jehovu un bijuši viņam neuzticīgi, lai viņš mūs šodien nesaudzē.
23 Ja mēs esam uzcēluši altāri, lai novērstos no Jehovas un nestu uz tā dedzināmos upurus, labības upurus un miera upurus, tad lai Jehova mūs soda.+
24 Nē, mēs to darījām cita iemesla dēļ — mēs raizējāmies, ka nākotnē jūsu dēli varētu teikt mūsu dēliem: ”Kas jums kopīgs ar Izraēla Dievu Jehovu?
25 Jehova ir nolicis Jordānu par robežu starp mums un jums, rūbenieši un gadieši! Jums nav nekādas daļas gar Jehovu!” Tā jūsu dēli novērstu mūsu dēlus no Jehovas, un tie pārstātu viņu pielūgt*.
26 Tāpēc mēs nospriedām uzcelt altāri — nevis dedzināmajiem vai kaujamajiem upuriem,
27 bet gan tādēļ, lai kā jums, tā arī mums un mūsu nākamajām paaudzēm šis altāris būtu par liecību,+ ka mēs esam apņēmušies kalpot Jehovam ar saviem dedzināmajiem upuriem, kaujamajiem upuriem un miera upuriem,+ un lai jūsu dēli nākotnē neteiktu mūsu dēliem, ka viņiem nav nekādas daļas gar Jehovu.
28 Mēs arī spriedām: ja kādu dienu viņi mums vai mūsu pēcnācējiem tā sacītu, mēs atbildētu: ”Paraugieties uz šo Jehovas altāra atveidojumu, ko mūsu tēvi ir uzcēluši nevis tādēļ, lai uz tā nestu dedzināmos vai kaujamos upurus, bet gan tādēļ, lai tas mums un jums būtu par liecību!”
29 Mums ne prātā nenāk sacelties pret Jehovu! Mēs negribam novērsties no Jehovas,+ būvējot citu altāri dedzināmajiem upuriem, labības upuriem un kaujamajiem upuriem bez mūsu Dieva Jehovas altāra, kas atrodas viņa mājokļa priekšā.”+
30 Noklausījušies rūbeniešu, gadiešu un manasiešu atbildi, priesteris Pinehass, kā arī tautas vadoņi un Izraēla tūkstošu vadītāji bija apmierināti,+
31 un priestera Eleāzara dēls Pinehass viņiem sacīja: ”Tagad mēs zinām, ka Jehova ir ar mums, jo jūs neesat lauzuši uzticību Jehovam. Tā jūs esat paglābuši izraēliešus no Jehovas soda.”
32 Pēc šīs tikšanās ar rūbeniešiem un gadiešiem priestera Eleāzara dēls Pinehass kopā ar vadoņiem atgriezās no Gileādas Kanaānā un visu izstāstīja pārējiem izraēliešiem.
33 Dzirdētais izraēliešus iepriecināja, un viņi slavēja Dievu un vairs nedomāja karot pret rūbeniešiem un gadiešiem un postīt viņu zemi.
34 Rūbenieši un gadieši deva altārim nosaukumu*. Viņi sacīja: ”Šis altāris mums ir par liecību, ka Jehova ir Dievs.”
