Jozuas 24:1—33

  • Jozua atgādina pagātnes notikumus (1—​13)

  • Mudinājums kalpot Jehovam (14—​24)

    • ”Bet es un mana saime — mēs kalposim Jehovam!” (15)

  • Jozuas līgums ar izraēliešiem (25—​28)

  • Jozuas nāve un apbedīšana (29—​31)

  • Jāzepa kauli apbedīti Šehemā (32)

  • Eleāzara nāve un apbedīšana (33)

24  Tad Jozua sapulcināja Šehemā visas Izraēla ciltis un sasauca izraēliešu vecākos, vadoņus, tiesnešus un priekšniekus,+ un, kad tie bija nostājušies Dieva priekšā,  Jozua uzrunāja tautu: ”Tā saka Jehova, Izraēla Dievs: ”Sendienās jūsu tēvi,+ starp kuriem bija arī Terahs, Ābrahāma un Nāhora tēvs, dzīvoja viņpus upes*+ un kalpoja citiem dieviem.+  Tad es aizvedu jūsu tēvu Ābrahāmu+ no tās zemes viņpus upes un liku viņam izstaigāt visu Kanaāna zemi, un es vairoju viņa pēcnācējus.+ Es viņam devu Īzaku,+  bet Īzakam — Jēkabu un Ēsavu.+ Ēsavam es piešķīru īpašumā Seīra kalnus,+ bet Jēkabs ar saviem dēliem aizgāja uz Ēģipti.+  Vēlāk es sūtīju Mozu un Āronu,+ sodīju Ēģipti ar mocībām+ un pēc tam aizvedu jūs no turienes.  Kad es izvedu jūsu tēvus no Ēģiptes+ un viņi nonāca pie Sarkanās jūras, ēģiptieši ar kaujas ratiem un jātniekiem dzinās jūsu tēviem pakaļ līdz pat jūrai,+  un jūsu tēvi sauca pēc Jehovas palīdzības.+ Tad es noliku tumsu starp jums un ēģiptiešiem un sūtīju jūru, kas gāzās pār tiem un tos apklāja.+ Jūs paši savām acīm redzējāt, ko es izdarīju Ēģiptē.+ Pēc tam jūs ilgus gadus dzīvojāt tuksnesī.+  Es jūs aizvedu uz amoriešu zemi viņpus* Jordānas, un tie karoja pret jums.+ Bet es viņus nodevu jūsu varā, lai jūs iegūtu viņu zemi, un es iznīcināju viņus jūsu priekšā.+  Tad Moābas ķēniņš Balaks, Cipora dēls, nolēma cīnīties ar izraēliešiem. Viņš aicināja Bileāmu, Beora dēlu, lai jūs nolādētu,+ 10  bet es negribēju Bileāmu uzklausīt,+ tāpēc viņš jūs vairākkārt svētīja,+ un tā es jūs izglābu.+ 11  Tad jūs šķērsojāt Jordānu+ un nonācāt pie Jērikas,+ un Jērikas vadoņi, kā arī amorieši, perizieši, kanaānieši, hetieši, girgasieši, hivieši un jebūsieši karoja pret jums, bet es tos nodevu jūsu varā.+ 12  Es jūsu ienaidniekiem uzsūtīju šausmas*, tāpēc viņi bēga no jums+ tāpat kā divi amoriešu ķēniņi — jūs tos neuzveicāt ar savu zobenu un loku.+ 13  Tā es jums piešķīru zemi, ko jūs nebijāt iekopuši, un pilsētas, ko jūs nebijāt cēluši,+ un jūs tur apmetāties. Jūs ēdat ražu no vīna dārziem un olīvkokiem, ko neesat stādījuši.”+ 14  Tāpēc bīstieties Jehovu un kalpojiet viņam krietni* un uzticīgi!+ Aizvāciet dievus, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus upes* un Ēģiptē,+ un kalpojiet Jehovam! 15  Bet, ja jūs negribat kalpot Jehovam, izvēlieties šodien paši, kam jūs kalposiet+ — tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus upes,+ vai to amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat.+ Bet es un mana saime — mēs kalposim Jehovam!” 16  Tauta atbildēja: ”Nemūžam mēs neatstāsim Jehovu un nekalposim citiem dieviem! 17  Jehova, mūsu Dievs, izveda mūs un mūsu tēvus no Ēģiptes,+ no verdzības zemes,+ un mūsu acu priekšā darīja lielus brīnumus.+ Viņš mūs sargāja visā tajā ceļā, ko mēs veicām, un aizsargāja no visām tautām, kuru zemes mēs šķērsojām.+ 18  Jehova izdzina amoriešus un citas tautas, kas pirms mums dzīvoja šajā zemē. Tāpēc arī mēs kalposim Jehovam, jo viņš ir mūsu Dievs.” 19  Tad Jozua tautai sacīja: ”Jūs nespēsiet kalpot Jehovam, jo viņš ir svēts Dievs,+ viņš ir Dievs, kas prasa pilnīgu uzticību*.+ Viņš jūsu pārkāpumus un grēkus nepiedos.+ 20  Ja jūs atstāsiet Jehovu un kalposiet svešiem dieviem, viņš vērsīsies pret jums un jūs iznīcinās, kaut gan iepriekš viņš jums ir darījis labu.”+ 21  Bet tauta Jozuam atteica: ”Nē! Mēs kalposim Jehovam!”+ 22  Jozua sacīja: ”Jūs paši sev esat liecinieki, ka esat izlēmuši kalpot Jehovam.”+ Un ļaudis piekrita: ”Jā, mēs esam liecinieki!” 23  ”Tad nu aizvāciet svešos dievus, kas jums ir, un ar visu sirdi pievērsieties Jehovam, Izraēla Dievam.” 24  Tauta Jozuam atbildēja: ”Mēs kalposim mūsu Dievam Jehovam un viņam klausīsim!” 25  Todien Jozua Šehemā noslēdza ar tautu līgumu, noteikdams, ka šie vārdi ir likums un priekšraksts, kas tautai ir jāievēro. 26  Pēc tam viņš šos vārdus ierakstīja Dieva bauslības grāmatā,+ paņēma lielu akmeni+ un uzstādīja to zem lielā koka pie Jehovas svētnīcas. 27  Jozua tautai teica: ”Šis akmens ir mūsu liecinieks,+ jo tas ir dzirdējis visu, ko Jehova mums ir sacījis. Ja jūs noliegsiet savu Dievu, tas liecinās pret jums.” 28  Tad Jozua atlaida ļaudis, un tie atgriezās savos īpašumos.+ 29  Pēc kāda laika Jehovas kalps Jozua, Nūna dēls, nomira, sasniedzis simt desmit gadu vecumu,+ 30  un viņu apglabāja viņa īpašumā, Timnat-Serahā,+ kas atrodas Efraima kalnos uz ziemeļiem no Gaaša kalna. 31  Izraēlieši kalpoja Jehovam visu Jozuas dzīves laiku un arī vēlāk, kamēr vien bija dzīvi tie vecākie, kas nodzīvoja ilgāk par Jozuu un bija redzējuši visu, ko Jehova bija darījis izraēliešu labā.+ 32  Jāzepa kaulus,+ ko izraēlieši bija atveduši no Ēģiptes, viņi apglabāja Šehemā tajā zemes gabalā, ko Jēkabs par simt naudas gabaliem+ bija nopircis no Šehema tēva Hamora dēliem+ un kas bija nonācis Jāzepa pēcnācēju īpašumā.+ 33  Nomira arī Ārona dēls Eleāzars+ un tika apglabāts sava dēla Pinehasa+ pakalnā, kas tam bija piešķirts Efraima kalnos.

Zemsvītras piezīmes

T.i., Eifratas.
T.i., austrumu pusē.
Vai ”izmisumu”.
T.i., Eifratas.
Vai ”nevainojami”.
Vai ”prasa pielūgt vienīgi viņu”.