Jozuas 4:1—24
-
Akmeņi piemiņai (1—24)
4 Kad visa tauta bija pārgājusi pāri Jordānai, Jehova teica Jozuam:
2 ”Ataiciniet tos divpadsmit vīrus, pa vienam no katras cilts,+
3 un pavēliet tiem paņemt divpadsmit akmeņus no Jordānas vidus, kur stāv priesteri,+ aiznest tos līdzi un sakraut tur, kur jūs nakšņosiet.”+
4 Tad Jozua pasauca divpadsmit vīrus, kurus viņš bija izraudzījies, pa vienam no katras izraēliešu cilts,
5 un teica: ”Ejiet uz Jordānas vidu, un tur jūsu Dieva Jehovas šķirsta priekšā lai katrs no jums uzceļ uz pleca pa akmenim — kopā tikpat akmeņu, cik izraēliešu cilšu.
6 Šie akmeņi jums būs piemiņas zīme. Kad jūsu bērni vēlāk jautās: ”Kas tie jums par akmeņiem?”,+
7 atbildiet tiem: ”Kad Jehovas līguma šķirstu nesa pāri Jordānai, Jordānas ūdeņi apstājās tā priekšā,+ un šie akmeņi ir piemiņas zīme, lai Izraēla tauta to nemūžam neaizmirstu.””+
8 Izraēlieši darīja, kā Jozua bija pavēlējis. Viņi paņēma no Jordānas vidus divpadsmit akmeņus atbilstoši izraēliešu cilšu skaitam, kā Jehova Jozuam bija licis, aiznesa tos līdzi un sakrāva nakšņošanas vietā.
9 Jozua sakrāva divpadsmit akmeņus arī Jordānas vidū, kur priesteri bija stāvējuši ar līguma šķirstu,+ un akmeņi tur atrodas līdz šai dienai.
10 Priesteri, šķirsta nesēji, stāvēja Jordānas vidū, kamēr bija izpildīts viss, ko Jozua pēc Jehovas pavēles tautai bija licis, — tā, kā Mozus bija pavēlējis Jozuam, — bet ļaudis tikmēr steigšus gāja pāri.
11 Kad visa tauta bija tikusi otrā krastā, tad arī priesteri ar Jehovas šķirstu tautas acu priekšā šķērsoja upi.+
12 Rūbenieši, gadieši un puse Manases cilts kaujas kārtībā devās pāri upei+ pa priekšu pārējiem izraēliešiem, kā Mozus viņiem bija licis.+
13 Aptuveni četrdesmit tūkstoši bruņotu karavīru Jehovas priekšā devās pāri Jordānai karot Jērikas klajumos.
14 Tajā dienā Jehova pagodināja Jozuu visas izraēliešu tautas acīs,+ un tie viņu dziļi cienīja* līdz viņa mūža galam, tāpat kā bija cienījuši Mozu.+
15 Tad Jehova Jozuam norādīja:
16 ”Pavēli priesteriem, kas nes liecības šķirstu,+ iznākt no Jordānas.”
17 Un Jozua lika priesteriem: ”Nāciet ārā no Jordānas!”
18 Kad priesteri ar Jehovas līguma šķirstu+ iznāca no upes un spēra kāju uz sauszemes, ūdens atgriezās gultnē, un upe kā iepriekš pārplūdināja krastus.+
19 Tauta šķērsoja Jordānu pirmā mēneša desmitajā dienā un apmetās Gilgālā+ pie Jērikas austrumu robežas.
20 Jozua sakrāva Gilgālā tos divpadsmit akmeņus, ko viņi bija paņēmuši no Jordānas,+
21 un teica izraēliešiem: ”Kad jūsu bērni vēlāk jautās: ”Kas tie par akmeņiem?”,+
22 paskaidrojiet viņiem: ”Izraēlieši šķērsoja Jordānu pa sausumu,+
23 jo jūsu Dievs Jehova lika Jordānai izžūt, lai viņi varētu pāriet tai pāri. To pašu jūsu Dievs Jehova izdarīja ar Sarkano jūru — viņš to padarīja sausu mūsu priekšā, lai mēs varētu to šķērsot.+
24 Viņš to darīja, lai visas tautas uz zemes zinātu, cik stipra ir Jehovas roka,+ un lai jūs vienmēr bītos Jehovu, savu Dievu.””
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”bijās”.
