Jozuas 5:1—15
5 Kad visi amoriešu+ ķēniņi rietumos no Jordānas un visi kanaāniešu+ ķēniņi pie jūras uzzināja, ka Jehova ir licis izžūt Jordānas ūdeņiem, lai izraēlieši varētu šķērsot upi, viņi ļoti nobijās+ un nevienam vairs nebija drosmes stāties izraēliešiem pretī.+
2 Tajā laikā Jehova sacīja Jozuam: ”Uztaisi krama nažus un otrreiz apgraizi+ Izraēla dēlus.”
3 Tad Jozua uztaisīja krama nažus un Gibeat-Aralotā* apgraizīja izraēliešus.+
4 Lūk, kāds bija iemesls, kāpēc Jozua rīkoja otru apgraizīšanu: visi karam derīgie vīri, kas bija aizgājuši no Ēģiptes, bija miruši, kamēr tauta klejoja pa tuksnesi.+
5 Visi, kas atstāja Ēģipti, bija apgraizīti, turpretī tie, kas bija dzimuši tuksnesī pēc aiziešanas no Ēģiptes, nebija.
6 Izraēlieši bija staigājuši pa tuksnesi četrdesmit gadus,+ līdz visi karam derīgie vīri, kas bija atstājuši Ēģipti, bija miruši. Viņi nebija klausījuši Jehovam,+ tāpēc Jehova bija zvērējis, ka neļaus viņiem redzēt zemi,+ kur plūst piens un medus,+ — šo zemi, par kuru Jehova bija zvērējis viņu tēviem, ka dos to savai tautai*.+
7 Viņu vietā Dievs šajā zemē ieveda viņu dēlus,+ un tos Jozua apgraizīja, jo ceļā tie bija palikuši neapgraizīti.
8 Kad visi vīrieši bija apgraizīti, tie palika nometnē, kamēr atspirga.
9 Tad Jehova teica Jozuam: ”Šodien es no jums esmu novēlis Ēģiptes negodu.” Tāpēc to vietu līdz pat šai dienai sauc par Gilgālu*.+
10 Izraēlieši mitinājās Gilgālā, un mēneša četrpadsmitās dienas vakarā viņi Jērikas klajumos svinēja Pashu.+
11 Uzreiz nākamajā dienā pēc Pashas viņi sāka ēst tās zemes ražu — neraudzētu maizi+ un grauzdētus graudus.
12 Kopš tās dienas, kad viņi sāka ēst šo ražu, manna vairs neparādījās. Turpmāk izraēliešiem vairs nebija mannas,+ un togad viņi sāka pārtikt no Kanaānā izaudzētās ražas.+
13 Reiz, kad Jozua bija netālu no Jērikas, viņš pēkšņi ieraudzīja, ka viņa priekšā stāv kāds vīrs+ ar zobenu rokā.+ Piegājis tuvāk, Jozua jautāja: ”Vai tu esi no mūsējiem vai no mūsu pretiniekiem?”
14 Tas atbildēja: ”Es* esmu Jehovas karaspēka pavēlnieks.”+ Tad Jozua godbijībā nometās ar seju pie zemes un vaicāja: ”Ko mans kungs grib sacīt savam kalpam?”
15 Jehovas karaspēka pavēlnieks atbildēja: ”Noauj sandales, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta.” Un Jozua tā arī izdarīja.+
