Jozuas 8:1—35
8 Jehova sacīja Jozuam: ”Neizbīsties un nebaidies!+ Sapulcē karavīrus un uzbrūc Ajai! Gan Ajas ķēniņu, gan viņa tautu, pilsētu un zemi es esmu nodevis tavā varā.+
2 Rīkojies ar Aju un tās ķēniņu tāpat kā ar Jēriku un tās ķēniņu,+ tikai šoreiz jūs iegūto laupījumu un lopus drīkstēsiet paturēt sev. Ierīko aiz pilsētas slēpni.”
3 Tad Jozua ar visu karaspēku devās uzbrukumā Ajai. Viņš izvēlējās trīsdesmit tūkstošus varonīgu karotāju un naktī tos sūtīja ceļā,
4 pavēlēdams: ”Izvietojieties slēpnī aiz pilsētas! Neejiet pārāk tālu no tās un esiet gatavībā.
5 Bet es ar saviem ļaudīm tuvošos pilsētai, un, kad ajieši tāpat kā iepriekš iznāks pret mums cīņā,+ mēs no viņiem bēgsim.
6 Viņi domās, ka mēs atkal bēgam, un dzīsies mums pakaļ, un tā mēs viņus aizvilināsim projām.+
7 Tad atstājiet slēpni un ieņemiet pilsētu. Jehova, jūsu Dievs, to atdos jums.
8 Tiklīdz būsiet sagrābuši pilsētu, aizdedziniet to.+ Dariet, kā Jehova ir licis. Tāda ir mana pavēle!”
9 Tā Jozua viņus aizsūtīja, un viņi aizgāja un ierīkoja slēpni starp Bēteli un Aju, uz rietumiem no Ajas, bet Jozua pārlaida to nakti pie pārējiem karavīriem.
10 Piecēlies agri no rīta, Jozua sapulcināja karavīrus un kopā ar izraēliešu vecākajiem veda tos cīņā pret Aju.
11 Visi viņa pulki+ devās uz priekšu, un, nonākuši pretī Ajai, izraēlieši ziemeļos no tās uzcēla nometni. Tur viņus no Ajas šķīra ieleja.
12 Bet kādus piecus tūkstošus vīru Jozua bija izvietojis slēpnī+ starp Bēteli+ un Aju, uz rietumiem no pilsētas.
13 Līdz ar to galvenā karaspēka nometne bija ierīkota ziemeļos,+ bet slēpnis — rietumos no Ajas.+ Tonakt Jozua devās lejup ielejā.
14 Rīta agrumā Ajas ķēniņš, to ieraudzījis, ar pilsētas vīriem steidzās izraēliešiem pretī, lai cīnītos ar tiem kādā vietā pie līdzenuma, bet viņš nezināja, ka aiz pilsētas ir ierīkots slēpnis.
15 Izlikdamies sakauti, Jozua un viņa vīri metās bēgt pa ceļu tuksneša virzienā.+
16 Tad ajieši sasauca visus, kas vēl bija pilsētā, lai dzītos izraēliešiem pakaļ, un tā viņi vajāja Jozuu un tika aizvilināti projām.
17 Ne Ajā, ne Bētelē nepalika neviena vīra, kas nebūtu devies vajāt izraēliešus. Viņi pameta pilsētu neaizsargātu un dzinās izraēliešiem pakaļ.
18 Tad Jehova teica Jozuam: ”Izstiep pret Aju savu šķēpu,+ jo es to nododu tavā varā.”+ Jozua izstiepa šķēpu pret pilsētu,
19 un, līdzko viņš bija izstiepis roku, karavīri no slēpņa metās uz Aju, ieņēma to un tūlīt aizdedzināja.+
20 Kad ajieši atskatījās un ieraudzīja, ka no pilsētas debesīs kāpj dūmi, viņi vairs nespēja nekur aizbēgt. Tad izraēlieši, kas bija bēguši tuksneša virzienā, griezās atpakaļ un stājās saviem vajātājiem pretī.
21 Redzot, ka slēpnī izvietotie vīri ir ieņēmuši pilsētu un no tās ceļas dūmi, Jozua ar saviem karavīriem griezās atpakaļ un uzbruka ajiešiem.
22 Vīri, kas bija ieņēmuši Aju, iznāca no pilsētas tiem pretī, un tā ajieši nokļuva pa vidu starp izraēliešu spēkiem. Izraēlieši viņiem uzbruka no abām pusēm un nonāvēja visus bez izņēmuma.+
23 Vienīgi Ajas ķēniņu+ tie sagūstīja dzīvu un atveda pie Jozuas.
24 Tā izraēlieši nogalināja ajiešus, kas viņus bija vajājuši līdzenumā, un, kad tie visi līdz pēdējam bija krituši, izraēlieši atgriezās Ajā un ar zobenu nogalināja atlikušos iedzīvotājus.
25 Tajā dienā gāja bojā visi Ajas iedzīvotāji, kā vīrieši, tā sievietes, — divpadsmit tūkstoši cilvēku.
26 Jozua nenolaida roku, kurā viņš turēja šķēpu,+ kamēr Ajas iedzīvotāji nebija pilnībā iznīcināti.+
27 Bet lopus un pārējo laupījumu izraēlieši paturēja sev, kā Jehova Jozuam bija norādījis.+
28 Jozua nodedzināja Aju un uz visiem laikiem pārvērta to par drupu kaudzi,+ kāda tā ir līdz šai dienai.
29 Ajas ķēniņa līķi viņš pakāra pie staba un atstāja tur līdz vakaram. Ap saules rietu izraēlieši pēc Jozuas pavēles noņēma līķi no staba,+ nometa pie pilsētas vārtiem un sakrāva tam virsū lielu akmeņu kaudzi, kas tur slejas vēl šodien.
30 Toreiz Jozua Ēbala kalnā+ uzcēla altāri Jehovam, Izraēla Dievam,
31 kā Jehovas kalps Mozus izraēliešiem bija pavēlējis un kā ir rakstīts Mozus bauslības grāmatā:+ altāri no veseliem akmeņiem, kas nav apstrādāti ar dzelzs rīkiem.+ Uz tā viņi upurēja Jehovam dedzināmos upurus un miera* upurus.+
32 Jozua tur uzrakstīja uz akmeņiem norakstu no bauslības,+ ko Mozus bija rakstījis izraēliešu klātbūtnē.+
33 Visi izraēlieši kopā ar tautas vecākajiem, priekšniekiem un tiesnešiem stāvēja abās pusēs šķirstam pretī priesteriem, Levija pēcnācējiem, Jehovas līguma šķirsta nesējiem, — tur bija sapulcējušies gan izraēlieši, gan ienācēji, kas mita viņu vidū.+ Kā Jehovas kalps Mozus iepriekš bija pavēlējis,+ puse ļaužu stāvēja Garicima kalna priekšā, bet otra puse — Ēbala kalna priekšā,+ lai Izraēla tauta tiktu svētīta.
34 Pēc tam Jozua nolasīja visus bauslības vārdus,+ svētības+ un lāstus,+ tieši tā, kā tie ir rakstīti bauslības grāmatā.
35 Jozua neizlaida nevienu vārdu no tā, ko Mozus bija pavēlējis, — viņš to visu nolasīja priekšā visai Izraēla tautai,+ arī sievietēm un bērniem un ienācējiem,+ kas mita viņu vidū.+
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”kopības”.
