Jozuas 9:1—27
9 Kad ziņas par to sasniedza visus hetiešu, amoriešu, kanaāniešu, periziešu, hiviešu un jebūsiešu+ ķēniņus rietumos no Jordānas+ — gan kalnos, gan Šefelā, gan visā Lielās jūras* piekrastē,+ gan Libāna pakājē —,
2 tie apvienojās, lai karotu ar Jozuu un Izraēlu.+
3 Arī Gibeonas+ iedzīvotāji uzzināja, ko Jozua bija izdarījis ar Jēriku+ un Aju,+
4 tāpēc viņi ķērās pie viltības: sarūpējuši pārtiku ceļam, viņi uzkrāva uz ēzeļiem nodriskātus pārtikas maisus un vecus vīna maisus, kas bija saplīsuši un salāpīti.
5 Gibeonieši apāva vecas, salāpītas sandales, uzvilka nonēsātas drēbes, un visa viņu ceļamaize bija sausa un sabirzusi.
6 Tā viņi ieradās pie Jozuas un Izraēla vīriem Gilgālas nometnē+ un lūdza: ”Mēs esam atnākuši no tālas zemes — noslēdziet ar mums vienošanos!”
7 Bet Izraēla vīri šiem hiviešiem+ atteica: ”Varbūt jūs dzīvojat mūsu tuvumā. Kā lai mēs slēdzam ar jums vienošanos?”+
8 Tad gibeonieši sacīja Jozuam: ”Mēs esam tavi kalpi.”
Jozua viņiem jautāja: ”Kas jūs esat, un no kurienes nākat?”
9 Viņi atbildēja: ”Mēs, tavi kalpi, esam mērojuši ceļu no ļoti tālas zemes+ tava Dieva Jehovas vārda dēļ, jo mēs esam dzirdējuši par viņa slavu un par visu, ko viņš ir izdarījis Ēģiptē,+
10 un arī par to, ko viņš viņpus* Jordānas ir izdarījis ar diviem amoriešu ķēniņiem: ar Hešbonas ķēniņu Sīhonu+ un Basanas ķēniņu Ogu,+ kas dzīvoja Aštārotā.
11 Mūsu vecākie un visi mūsu zemes iedzīvotāji mums teica: ”Ņemiet pārtiku ceļam, dodieties pie viņiem un sakiet: ”Mēs esam jūsu kalpi+ — noslēdziet ar mums vienošanos!””+
12 Šī maize bija vēl silta, kad mēs izgājām no mājām, lai dotos pie jums. Bet tagad, redziet, cik tā ir sausa un sabirzusi!+
13 Šie vīna maisi bija jauni, kad mēs tos piepildījām, bet nu tie ir saplīsuši,+ un mūsu drēbes un sandales ir novalkājušās tālajā ceļā.”
14 Tad izraēlieši pārbaudīja viņu ceļamaizi, bet Jehovam tie padomu neprasīja.+
15 Jozua noslēdza ar gibeoniešiem miera līgumu,+ apsolīdams, ka atstās viņus dzīvus, un tautas vadoņi to viņiem apzvērēja.+
16 Bet trīs dienas pēc tam, kad līgums bija noslēgts, izraēlieši uzzināja, ka šie vīri dzīvo turpat netālu, gluži vai kaimiņos.
17 Tad izraēlieši devās ceļā un trešajā dienā nonāca līdz viņu pilsētām — Gibeonai,+ Kefīrai, Beērotai un Kirjat-Jeārīmai.+
18 Tomēr izraēlieši viņiem neuzbruka, jo tautas vadoņi bija zvērējuši gibeoniešiem pie Jehovas,+ Izraēla Dieva. Tad visa tauta sāka kurnēt pret vadoņiem,
19 bet vadoņi tautai sacīja: ”Mēs esam zvērējuši viņiem pie Jehovas, Izraēla Dieva, tāpēc mēs nedrīkstam viņus aiztikt.
20 Darīsim tā: ļausim viņiem dzīvot. Nelauzīsim doto zvērestu, lai pār mums nenāktu dusmas.”+
21 Vadoņi piebilda: ”Lai viņi dzīvo, bet lai viņi kļūst par malkas cirtējiem un ūdens smēlējiem visai tautai.” Tā viņi bija nolēmuši.
22 Pēc tam Jozua pasauca gibeoniešus un sacīja: ”Kāpēc jūs esat mūs apmānījuši? Kāpēc jūs teicāt, ka esat no tālienes, ja īstenībā jūs dzīvojat tepat kaimiņos?+
23 Tagad jūs esat nolādēti.+ Jūs vienmēr būsiet vergi un gādāsiet malku un ūdeni mana Dieva namam.”
24 Gibeonieši atbildēja: ”Mums, taviem kalpiem, skaidri un gaiši tika pastāstīts, ka tavs Dievs Jehova savam kalpam Mozum ir pavēlējis atdot jums visu šo zemi un iznīcināt tās iedzīvotājus.+ To dzirdot, mēs ļoti izbijāmies par savu dzīvību*,+ un tāpēc mēs tā rīkojāmies.+
25 Lūk, tagad mēs esam tavā varā. Rīkojies ar mums, kā tev šķiet labi un pareizi!”
26 Tad Jozua tā arī darīja — viņš tos pasargāja un neļāva izraēliešiem tos nogalināt.
27 Tajā dienā Jozua tos padarīja par malkas cirtējiem un ūdens smēlējiem tautai+ un Jehovas altārim, lai kuru vietu Dievs tam izraudzītu,+ un tā tas ir līdz šai dienai.+
