Marka 11:1—33
11 Kad viņi tuvojās Jeruzālemei un bija netālu no Betfagas un Betānijas,+ kas ir Olīvkalnā*, Jēzus sūtīja divus savus mācekļus+
2 un tiem teica: ”Aizejiet uz ciemu, ko redzat priekšā, un, tiklīdz jūs tur ieiesiet, jūs atradīsiet piesietu jaunu ēzeli, uz kura vēl neviens nav jājis. Atsieniet to un atvediet šurp.
3 Un, ja kāds jums prasīs: ”Kāpēc jūs tā darāt?”, atbildiet: ”To vajag Kungam. Pavisam drīz viņš to atsūtīs atpakaļ.””
4 Mācekļi aizgāja un atrada sānielā ēzeli, piesietu pie durvīm, un viņi to atraisīja.+
5 Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, jautāja: ”Ko jūs darāt? Kāpēc jūs sienat vaļā ēzeli?”
6 Mācekļi atbildēja tieši tā, kā Jēzus bija licis, un tad viņiem atļāva iet.
7 Viņi atveda ēzeli+ pie Jēzus, uzklāja tam savas drēbes, un viņš uzsēdās tam mugurā.+
8 Daudzi izklāja uz ceļa savas drēbes, bet citi — zaļus zarus, ko bija sagriezuši laukos.+
9 Tie, kas gāja viņam pa priekšu un aiz muguras, nemitīgi sauca: ”Glāb jel!*+ Svētīts ir tas, kas nāk Jehovas* vārdā!+
10 Svētīta ir mūsu tēva Dāvida valstība,+ kas tuvojas! Glāb jel, tu, kas esi debesu augstumos!”
11 Tā Jēzus ieradās Jeruzālemē un iegāja templī.+ Visu apskatījis, viņš kopā ar tiem divpadsmit devās uz Betāniju, jo bija jau vēls.
12 Nākamajā dienā, kad viņi bija izgājuši no Betānijas, Jēzus sajuta izsalkumu.+
13 Pa gabalu ieraudzījis salapojušu vīģes koku, viņš piegāja apskatīties, vai tajā nevar atrast augļus. Bet pienācis viņš neko citu neatrada kā vienīgi lapas, jo vēl nebija vīģu laiks.
14 Tāpēc viņš kokam teica: ”Lai neviens no tevis nemūžam vairs neēd augļus!”+ Viņa mācekļi to dzirdēja.
15 Tad viņi nonāca Jeruzālemē. Iegājis templī, Jēzus sāka dzīt ārā tos, kas templī pārdeva un pirka. Viņš apgāza naudas mainītāju galdus un baložu pārdevēju solus,+
16 kā arī neļāva nevienam neko nest cauri templim.
17 Viņš mācīja: ”Vai nav rakstīts: ”Mans nams būs lūgšanu nams visām tautām”?+ Bet jūs to esat padarījuši par laupītāju midzeni.”+
18 To dzirdēja virspriesteri un rakstu mācītāji un sāka prātot, kā Jēzu nonāvēt.+ Tie no viņa baidījās, tāpēc ka visi ļaudis apbrīnoja to, kā viņš mācīja.+
19 Vakarā viņi devās prom no pilsētas.
20 Bet nākamajā rītā, iedami garām vīģes kokam, viņi ieraudzīja, ka tas ir nokaltis līdz pat saknēm.+
21 Atcerējies Jēzus vārdus, Pēteris viņam teica: ”Rabi, skaties! Vīģes koks, ko tu nolādēji, ir nokaltis.”+
22 Jēzus mācekļiem sacīja: ”Ticiet Dievam!
23 Patiesi, es jums saku: ja kāds šim kalnam teiks: ”Celies un meties jūrā,” un savā sirdī nešaubīsies, bet ticēs, ka notiks tā, kā viņš saka, tad tā arī notiks.+
24 Tāpēc es jums saku: lai ko jūs Dievam lūgtu, ticiet, ka jūs to saņemsiet,* un jums tas būs.+
25 Un, kad jūs stāvat, Dievu lūgdami, piedodiet, ja jums kaut kas ir pret kādu, lai arī jūsu Tēvs, kas ir debesīs, piedotu jūsu pārkāpumus.”+
26 ——*
27 Viņi atkal ieradās Jeruzālemē. Kad Jēzus staigāja pa templi, pie viņa pienāca virspriesteri, rakstu mācītāji un vecākie
28 un prasīja: ”Ar kādām tiesībām tu to visu dari? Kas tev ir devis varu to darīt?”+
29 Jēzus tiem teica: ”Es jums kaut ko pajautāšu. Atbildiet man, un tad arī es jums pateikšu, ar kādām tiesībām es to daru.
30 Vai Jānis tiesības kristīt+ bija saņēmis no debesīm vai no cilvēkiem? Atbildiet man!”+
31 Tie sāka savā starpā spriest: ”Ja teiksim, ka no debesīm, viņš prasīs: kāpēc tad jūs viņam neticējāt?
32 Bet ja nu mēs teiktu: no cilvēkiem?” Taču viņi baidījās no ļaudīm, jo visi uzskatīja, ka Jānis patiešām bija pravietis.+
33 Tāpēc tie Jēzum atbildēja: ”Mēs nezinām.” Jēzus tiem sacīja: ”Tad arī es jums neteikšu, ar kādām tiesībām es to daru.”
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”Eļļas kalnā”.
^ Gr. hōsanna. Dievam adresēts lūgums dāvāt glābšanu, kas tika lietots arī kā cildinājuma un prieka izsauciens.
^ Sk. pielikumu A5.
^ Vai ”uzskatiet to par jau saņemtu”.
^ Sk. pielikumu A3.
