Marka 3:1—35
3 Jēzus atkal iegāja sinagogā, un tur bija kāds cilvēks ar paralizētu roku.+
2 Farizeji uzmanīgi vēroja, vai Jēzus sabatā to dziedinās, lai varētu viņu apsūdzēt.
3 Bet Jēzus šim cilvēkam sacīja: ”Piecelies un nostājies vidū!”
4 Tad viņš farizejiem jautāja: ”Vai sabatā ir atļauts darīt labu vai darīt ļaunu, glābt dzīvību vai to atņemt?”+ Taču tie cieta klusu.
5 Viņš sašutis pārlaida tiem skatienu un, dziļi sāpināts par tādu cietsirdību,+ teica cilvēkam: ”Izstiep roku!” Tas izstiepa roku, un tā kļuva vesela.
6 Tūlīt pat farizeji, izgājuši ārā, sāka apspriesties ar Hēroda piekritējiem,+ kā nogalināt Jēzu.
7 Bet Jēzus ar saviem mācekļiem aizgāja pie jūras, un viņam sekoja liels pulks ļaužu no Galilejas un Jūdejas.+
8 Dzirdējuši par visu, ko viņš dara, daudzi nāca pie viņa pat no Jeruzālemes, Idumejas, Jordānas otra krasta un no Tiras un Sidonas apkārtnes.
9 Jēzus lika mācekļiem pastāvīgi turēt gatavībā laivu, lai viņš varētu iekāpt tajā, ja pūlis spiestos viņam virsū.
10 Viņš daudzus bija izdziedinājis, tāpēc visi, kam bija smagas slimības, lauzās pie viņa un centās viņam pieskarties.+
11 Pat ļaunie gari,+ viņu redzot, krita viņa priekšā zemē un sauca: ”Tu esi Dieva Dēls!”+
12 Bet viņš tos daudzkārt stingri nobrīdināja neteikt, kas viņš ir.+
13 Jēzus uzkāpa kalnā, paaicināja tos mācekļus, kurus vēlējās,+ un tie atnāca pie viņa.+
14 Tā viņš izraudzījās divpadsmit — tos viņš nosauca par apustuļiem* —, lai tie būtu pie viņa un viņš tos varētu sūtīt sludināt,
15 un lai tiem būtu vara izdzīt dēmonus.+
16 Lūk, tie divpadsmit,+ ko Jēzus izraudzījās: Sīmanis, ko viņš nosauca arī par Pēteri,+
17 Jēkabs, Cebedeja dēls, un Jēkaba brālis Jānis (tiem viņš deva arī vārdu Boanerges, kas nozīmē ”pērkona dēli”),+
18 Andrejs, Filips, Bartolomejs, Matejs, Toms, Jēkabs, Alfeja dēls, kā arī Tadejs, Sīmanis Kananejs*
19 un Jūda Iskariots, kas viņu vēlāk nodeva.
20 Jēzus iegāja mājā, un atkal sanāca daudz ļaužu, tā ka viņiem nebija iespējams pat paēst.
21 Bet, kad Jēzus radinieki to izdzirdēja, tie atnāca, lai vestu viņu prom. Tie sacīja: ”Viņš ir zaudējis prātu.”+
22 Arī rakstu mācītāji, kas bija atnākuši no Jeruzālemes, teica: ”Viņā ir Belcebuls*, un viņš izdzen dēmonus ar dēmonu valdnieka palīdzību.”+
23 Piesaucis tos klāt, Jēzus tiem minēja vairākus piemērus, sacīdams: ”Kā Sātans var izdzīt Sātanu?
24 Ja kādu valsti šķeļ nesaskaņas, šī valsts nevar pastāvēt,+
25 un, ja kādu saimi šķeļ nesaskaņas, šī saime nevar pastāvēt.
26 Tāpat, ja Sātans ir sacēlies pats pret sevi un pats ar sevi ir nonācis nesaskaņā, viņš nevar pastāvēt un viņam tuvojas gals.
27 Neviens, kas ir iekļuvis stipra vīra namā, nevar nolaupīt tā mantas, ja pirms tam viņš šo vīru nav sasējis. Tikai pēc tam viņš var izlaupīt tā namu.
28 Patiesi, es jums saku: lai kādus grēkus cilvēki izdarītu un lai kādus zaimus runātu, viss viņiem tiks piedots.
29 Taču, ja kāds zaimo svēto garu, tas nemūžam nesaņems piedošanu,+ bet viņa vaina par šo grēku paliks mūžīgi.”+
30 To Jēzus teica tāpēc, ka tie bija sacījuši: ”Viņā ir ļauns gars.”+
31 Tad atnāca viņa māte un brāļi+ un, stāvēdami ārpusē, sūtīja pēc viņa.+
32 Ap Jēzu sēdēja daudz ļaužu, un tad kāds viņam paziņoja: ”Tava māte un brāļi ir ārā un vaicā pēc tevis.”+
33 Bet viņš atteica: ”Kas ir mana māte un mani brāļi?”
34 Un, palūkojies visapkārt uz tiem, kas ap viņu sēdēja, Jēzus sacīja: ”Lūk, mana māte un mani brāļi!+
35 Ikviens, kas pilda Dieva gribu, ir mans brālis, mana māsa un mana māte.”+
