Marka 4:1—41
4 Jēzus atkal mācīja pie jūras, un pie viņa sapulcējās ļoti daudz ļaužu. Tāpēc viņš iekāpa laivā, apsēdās un nedaudz atīrās no krasta, bet visi ļaudis palika krastmalā.+
2 Viņš tiem sāka daudz ko mācīt līdzībās+ un teica:+
3 ”Klausieties! Sējējs izgāja sēt.+
4 Viņam sējot, dažas sēklas nokrita ceļmalā, tad atlaidās putni un tās apēda.
5 Citas sēklas nokrita akmenājā, kur nebija daudz zemes, un tās uzreiz uzdīga, jo zemes kārta nebija dziļa.+
6 Bet, kad uzlēca saule, asni apsvila un novīta, jo tiem nebija sakņu.
7 Savukārt citas sēklas nokrita starp ērkšķiem, ērkšķi izauga un nomāca uzdīgušos asnus, un tās nenesa ražu.+
8 Bet citas iekrita labā zemē, kur tās uzdīga, izauga un sāka nest ražu — trīsdesmitkārtīgu, sešdesmitkārtīgu un simtkārtīgu.”+
9 Pēc tam viņš piebilda: ”Kam ir ausis, tas lai klausās!”+
10 Kad Jēzus bija palicis viens, divpadsmit apustuļi un citi mācekļi sāka viņam uzdot jautājumus par līdzībām.+
11 Viņš tiem paskaidroja: ”Jums ir uzticēts Dieva valstības dievišķais noslēpums,+ bet pārējo dēļ viss tiek stāstīts līdzībās,+
12 lai viņi skatīdamies skatītos, bet nesaredzētu, dzirdēdami dzirdētu, bet neuztvertu teiktā jēgu, nedz arī reiz atgrieztos pie Dieva un saņemtu piedošanu.”+
13 Pēc tam viņš tiem teica: ”Ja jūs nesaprotat šo līdzību, kā jūs sapratīsiet visas pārējās?
14 Sējējs sēj vēsti par Dieva valstību*.+
15 Vieni ir kā sēklas ceļmalā, kur vēsts tiek sēta. Tiklīdz viņi to ir dzirdējuši, atnāk Sātans+ un paņem vēsti, kas viņos ir iesēta.+
16 Tāpat ir tādi, kas ir kā akmenājā iesētās sēklas, — tiklīdz viņi ir dzirdējuši vēsti, viņi ar prieku to uzņem,+
17 taču tā viņos neiesakņojas. Kādu laiku viņi pastāv, bet, tikko vēsts dēļ sākas bēdas vai vajāšanas, viņi atkrīt.
18 Vēl citas ir sētas starp ērkšķiem. Tām līdzinās tie, kas ir dzirdējuši vēsti,+
19 bet viņu sirdī iezogas šīs pasaules* raizes,+ bagātības mānīgais vilinājums+ un visādas citas vēlmes+ un nomāc vēsti, un tā nenes ražu.
20 Visbeidzot, kā labā zemē sētās sēklas ir tie, kas vēsti dzird, labprāt to pieņem un nes trīsdesmitkārtīgu, sešdesmitkārtīgu un simtkārtīgu ražu.”+
21 Pēc tam Jēzus teica: ”Vai tad gaismekli atnes, lai liktu zem mērtrauka vai zem gultas? Vai to neatnes, lai noliktu redzamā vietā?+
22 Jo nav nekā slepena, kas netaps atklāts, un nav nekā apslēpta, kas nenāks gaismā.+
23 Kam ir ausis, tas lai klausās!”+
24 Vēl viņš sacīja: ”Ņemiet vērā, ko jūs dzirdat.+ Ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu mērīs jums un pieliks vēl klāt.
25 Jo tam, kam ir, dos vēl,+ bet, kam nav, tam atņems pat to, kas tam ir.”+
26 Jēzus turpināja: ”Dieva valstību var salīdzināt ar to, ka cilvēks iesēj zemē sēklas.
27 Pa nakti viņš guļ un dienā ceļas augšā, tikmēr sēklas uzdīgst un aug, bet viņš nezina, kā.
28 Zeme pati no sevis nes ražu: vispirms veidojas stiebrs, tad vārpa, un beigās vārpā nobriest graudi.
29 Tikko labība ir ienākusies, cilvēks laiž darbā sirpi, jo ir pienācis pļaujas laiks.”
30 Jēzus arī teica: ”Ar ko var salīdzināt Dieva valstību, un ar kādu līdzību to var paskaidrot?
31 Tā ir līdzīga sinepju sēkliņai. Kad to iesēj zemē, tā ir vissīkākā no visām sēklām uz zemes,+
32 bet no tās izaug vislielākais no dārza augiem, kas dzen tik varenus zarus, ka putni var apmesties tā ēnā.”
33 Viņš tiem stāstīja Dieva vārdus daudzās tādās līdzībās,+ tik lielā mērā, cik tie spēja saprast.
34 Bez līdzībām viņš ar tiem nerunāja, bet saviem mācekļiem viņš atsevišķi visu izskaidroja.+
35 Tās pašas dienas vakarā Jēzus mācekļiem teica: ”Pārcelsimies uz otru krastu!”+
36 Atlaiduši ļaudis, tie tūlīt kopā ar Jēzu laivā devās prom, un citas laivas viņiem sekoja.+
37 Tad izcēlās ļoti spēcīga vētra, un viļņi gāzās laivā, to gandrīz jau piepildot ar ūdeni.+
38 Bet Jēzus laivas pakaļgalā gulēja uz spilvena. Mācekļi viņu modināja, sacīdami: ”Skolotāj, vai tev ir vienalga, ka mēs tūlīt iesim bojā?”
39 Jēzus piecēlās, apsauca vēju un pavēlēja jūrai: ”Klusu! Rimsties!”+ Tad vējš norima, un viss kļuva pilnīgi rāms.
40 ”Kāpēc jūs esat tā izbijušies?” viņš jautāja mācekļiem. ”Vai jums vēl aizvien nav ticības?”
41 Bet tie, spēcīgu baiļu pārņemti, savā starpā runāja: ”Kas viņš īsti ir, ja pat vējš un jūra viņam paklausa?”+
