Marka 6:1—56
6 Jēzus aizgāja no turienes un kopā ar mācekļiem ieradās savā dzimtajā pusē.+
2 Kad pienāca sabats, viņš sāka mācīt sinagogā. Lielākā daļa klausītāju bija ļoti pārsteigti un teica: ”No kurienes viņam tas viss?+ Kāpēc viņam ir dota tāda gudrība, un kā viņš spēj darīt tādus brīnumus*?+
3 Vai tad viņš nav namdaris,+ Marijas dēls,+ Jēkaba,+ Jāzepa, Jūdas un Sīmaņa brālis?+ Un vai gan viņa māsas nav tepat pie mums?” Un tie negribēja viņam ticēt.
4 Bet Jēzus tiem teica: ”Pravieti ciena visur, tikai ne viņa dzimtajā pusē, nedz arī starp viņa radiniekiem un viņa paša mājās.”+
5 Tāpēc viņš tur nedarīja nekādus brīnumus kā vienīgi uzlika rokas dažiem neveseliem cilvēkiem un tos izdziedināja.
6 Jēzus brīnījās par ļaužu neticību. Un viņš apstaigāja apkārtējos ciemus, mācīdams cilvēkus.+
7 Tad viņš sasauca tos divpadsmit un sāka sūtīt tos pa diviem,+ kā arī deva tiem varu pār ļaunajiem gariem.+
8 Turklāt viņš tiem deva norādījumus neņemt ceļā līdzi neko, izņemot spieķi, — ne maizi, ne pārtikas somu, ne naudu* savās jostās —,+
9 apaut sandales un neņemt otru kreklu*.
10 Vēl viņš tiem sacīja: ”Lai kurā mājā jūs ieietu, palieciet tur, kamēr dosieties projām no tās puses.+
11 Un, ja kādā vietā jūs neuzņem un neuzklausa, tad, aizejot no turienes, nokratiet putekļus no kājām par apliecinājumu, ka tie ir saņēmuši brīdinājumu*.”+
12 Tad tie devās ceļā un sludināja, aicinādami nožēlot grēkus,+
13 kā arī izdzina daudz dēmonu+ un daudzus neveselos slacīja ar eļļu un izdziedināja.
14 Par to visu izdzirdēja ķēniņš Hērods*, jo Jēzus vārds bija kļuvis plaši zināms, un ļaudis runāja: ”Jānis Kristītājs ir piecēlies no mirušajiem, tāpēc viņš spēj darīt brīnumus.”+
15 Vēl daži teica: ”Tas ir Elija,” — bet citi: ”Tas ir pravietis, tāds pats kā senie pravieši.”+
16 Bet, kad Hērods to dzirdēja, viņš sacīja: ”Jānis, kam es nocirtu galvu, ir cēlies augšā.”
17 Iepriekš Hērods pats bija sūtījis apcietināt Jāni, iekalis to važās un ielicis cietumā sava brāļa Filipa sievas Hērodijas dēļ.+ Hērods to bija apprecējis,
18 bet Jānis ne reizi vien viņam bija teicis: ”Nav pareizi, ka tu dzīvo ar sava brāļa sievu.”+
19 Hērodija turēja uz Jāni ļaunu prātu un gribēja to nogalināt, bet nevarēja,
20 jo Hērods bijās no Jāņa un to sargāja, uzskatīdams par taisnu un svētu vīru.+ Kad Hērods klausījās Jānī, viņš bija pilnīgā neziņā, ko iesākt, tomēr viņš joprojām to labprāt uzklausīja.
21 Hērodijai radās laba izdevība, kad Hērods savā dzimšanas dienā+ sarīkoja mielastu saviem augstākajiem ierēdņiem, karaspēka komandieriem* un Galilejas ietekmīgākajiem cilvēkiem.+
22 Hērodijas meita ienāca pie viesiem un sāka dejot. Gan Hērodam, gan viņa viesiem tas patika, tāpēc ķēniņš sacīja meitenei: ”Prasi, ko vien vēlies, un es tev to došu!”
23 Viņš tai pat apzvērēja: ”Es tev došu visu, ko tu man lūgsi, kaut pusi savas valsts.”
24 Viņa izgāja ārā un jautāja mātei: ”Ko man prasīt?” Tā atbildēja: ”Jāņa Kristītāja galvu.”
25 Tad viņa uz karstām pēdām iesteidzās pie ķēniņa un izteica savu lūgumu: ”Es gribu, lai tu man tūlīt pat uz paplātes dotu Jāņa Kristītāja galvu!”+
26 Ķēniņu tas ļoti apbēdināja, bet viesu priekšā doto zvērestu dēļ viņš tai negribēja atteikt.
27 Ķēniņš nekavējoties sūtīja miesassargu, pavēlēdams tam atnest Jāņa galvu. Miesassargs aizgāja un cietumā nocirta Jānim galvu,
28 atnesa viņa galvu uz paplātes un iedeva meitenei, bet meitene to iedeva savai mātei.
29 Kad Jāņa mācekļi to uzzināja, viņi atnāca, paņēma līķi un guldīja to kapā.
30 Apustuļi sapulcējās pie Jēzus un pastāstīja viņam visu, ko tie bija darījuši un mācījuši.+
31 Tad viņš tiem teica: ”Iesim vieni paši uz kādu nomaļu vietu un mazliet atpūtīsimies!”,+ jo daudzi nāca un gāja, un viņiem nebija laika pat paēst.
32 Tā viņi laivā devās uz nomaļu vietu, lai pabūtu vieni.+
33 Bet ļaudis redzēja viņus aizbraucam, un daudzi, to uzzinājuši, saskrēja no visām pilsētām un nokļuva tur pirms viņiem.
34 Izkāpis krastā, Jēzus ieraudzīja daudz ļaužu, un viņam kļuva to žēl,+ jo tie bija kā avis bez gana,+ un viņš tiem sāka daudz ko mācīt.+
35 Bija jau vēls, tāpēc mācekļi piegāja pie viņa un teica: ”Šī vieta ir nomaļa, un ir jau vēls.+
36 Sūti ļaudis, lai viņi aiziet uz apkārtējām lauku sētām un ciemiem un nopērk sev kaut ko ēdamu.”+
37 Jēzus tiem atbildēja: ”Dodiet jūs viņiem ēst.” Bet mācekļi sacīja: ”Vai mums iet un par divsimt denārijiem* nopirkt maizi, lai paēdinātu šos cilvēkus?”+
38 Viņš jautāja: ”Cik daudz maizes jums ir? Ejiet un paskatieties!” To noskaidrojuši, mācekļi teica: ”Mums ir piecas maizes un divas zivis.”+
39 Tad Jēzus lika visiem pa grupām piesēst zaļajā zālē,+
40 un ļaudis pulkos pa simt un pa piecdesmit apsēdās zemē.
41 Paņēmis piecas maizes un abas zivis, viņš paskatījās uz debesīm un teica lūgšanu.+ Tad viņš pārlauza maizes un deva tās mācekļiem, lai tie tās izdalītu ļaudīm, un viņš sadalīja visiem arī abas zivis.
42 Visi ēda, līdz bija paēduši,
43 un tika savākti vēl divpadsmit pilni grozi ar atlikušajiem maizes gabaliem, neskaitot atlikumu no zivīm.+
44 Bet to, kas maizi bija ēduši, bija pieci tūkstoši vīriešu.
45 Uzreiz pēc tam Jēzus lika mācekļiem kāpt laivā un viņam pa priekšu doties uz pretējo krastu Betsaidas virzienā, bet pats viņš aizvadīja ļaudis.+
46 Atvadījies no tiem, viņš uzkāpa kalnā lūgt Dievu.+
47 Kad bija iestājies vakars, laiva jau atradās jūras vidū, bet Jēzus viens pats bija krastā.+
48 Redzēdams, ka mācekļi pretvēja dēļ tikai ar mokām airē uz priekšu, ap ceturto nakts sardzi* viņš pa jūras virsu gāja pie tiem, bet, likās, gribēja paiet tiem garām.
49 Ieraudzījuši viņu ejam pa jūru, mācekļi nodomāja, ka tas ir rēgs, un sāka skaļi kliegt,
50 jo, viņu ieraugot, tie nobijās. Bet Jēzus tūlīt pat tos uzrunāja: ”Esiet droši! Tas esmu es, nebaidieties!”+
51 Viņš iekāpa pie tiem laivā, un vējš norima. Mācekļi ļoti brīnījās,
52 jo nebija izpratuši, ko nozīmē notikums ar maizēm, un viņiem joprojām bija grūti visu aptvert*.
53 Pārcēlušies pāri, viņi nonāca Ģenecaretē un noenkurojās.+
54 Bet, tiklīdz viņi izkāpa no laivas, cilvēki pazina Jēzu.
55 Tie apskrēja visu apvidu un sāka nest slimos nestuvēs uz turieni, kur, kā tie bija dzirdējuši, viņš atradās.
56 Kur vien Jēzus iegāja — ciemos, pilsētās vai laukos —, slimos nesa uz tirgus laukumiem. Tie lūdzās, kaut varētu aizskart vismaz viņa drēbju apakšmalu,+ un visi, kas tai pieskārās, kļuva veseli.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”tik varenus darbus”.
^ Burt. ”varu”.
^ Burt. ”nevilkt divus kreklus”.
^ Burt. ”tiem par liecību”. Šāds žests nozīmēja, ka cilvēks neuzņemas atbildību par sekām.
^ T.i., Hērods Antipa, Hēroda Lielā dēls.
^ Vai ”tribūniem”.
^ Sk. pielikumu B14.
^ Šī sardze ilga aptuveni no trijiem rītā līdz saullēktam (ap sešiem no rīta).
^ Vai ”viņu sirds joprojām nebija atvērta sapratnei”.
