Mateja 12:1—50

12  Reiz Jēzus sabatā gāja caur labības laukiem. Viņa mācekļi sajutās izsalkuši un sāka plūkt vārpas un ēst graudus.+  To redzēdami, farizeji viņam teica: ”Skaties! Tavi mācekļi dara to, kas sabatā nav atļauts.”+  Viņš tiem atbildēja: ”Vai jūs neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņš un viņa vīri bija izsalkuši?+  Kā viņš iegāja Dieva namā un viņi ēda Dieva priekšā noliktās maizes*,+ ko nebija atļauts ēst ne viņam, ne viņa vīriem, bet tikai priesteriem?+  Vai jūs bauslībā neesat lasījuši, ka sabata dienās priesteri templī neievēro sabatu, tomēr paliek nevainīgi?+  Bet es jums saku: te ir kaut kas svarīgāks par templi.+  Ja jūs būtu sapratuši, ko nozīmē vārdi: ”Es gribu žēlsirdību,+ nevis upuri,”+ — tad jūs nebūtu nosodījuši nevainīgos,  jo Cilvēka dēls ir sabata Kungs.”+  Aizgājis no turienes, Jēzus iegāja sinagogā, 10  un tur bija kāds cilvēks ar paralizētu roku.+ Daži, kas meklēja ieganstu Jēzu apsūdzēt, viņam vaicāja: ”Vai ir atļauts sabatā dziedināt?”+ 11  Viņš tiem sacīja: ”Ja jums būtu viena aita un tā sabatā iekristu bedrē, vai jūs to nevilktu ārā?+ 12  Bet cilvēks taču ir daudz vērtīgāks par aitu! Tāpēc ir atļauts sabatā darīt labu.” 13  Tad viņš tam cilvēkam teica: ”Izstiep roku!” Tas izstiepa roku, un tā kļuva tikpat vesela kā otra. 14  Bet farizeji izgāja ārā un apspriedās, kā viņu varētu nogalināt. 15  To uzzinājis, Jēzus aizgāja no turienes. Daudzi viņam sekoja,+ un viņš tos visus dziedināja, 16  tikai stingri nobrīdināja nevienam par viņu nestāstīt,+ 17  lai piepildītos pravieša Jesajas vārdi: 18  ”Lūk, mans kalps,+ ko es esmu izredzējis, mans mīļais, kas ir iemantojis manu labvēlību!+ Es viņam došu savu garu,+ un viņš tautām darīs zināmu, kas ir patiess taisnīgums. 19  Viņš nedz strīdēsies,+ nedz kliegs, nedz arī kāds dzirdēs viņa balsi galvenajās ielās. 20  Ielūzušu niedri viņš nesalauzīs un tikko kvēlojošu dakti neizdzēsīs,+ līdz viņš panāks taisnības uzvaru. 21  Tik tiešām, tautas cerēs uz viņa vārdu.”+ 22  Tad pie viņa atveda dēmona apsēstu cilvēku, kas bija akls un mēms, un viņš to izdziedināja, tā ka mēmais runāja un redzēja. 23  Visi ļaudis ārkārtīgi izbrīnījās un sāka runāt: ”Vai tikai tas nav Dāvida dēls?” 24  To dzirdējuši, farizeji teica: ”Viņš izdzen dēmonus ne citādi kā ar dēmonu valdnieka Belcebula palīdzību.”+ 25  Zinādams viņu domas, Jēzus tiem sacīja: ”Ikviena valsts, ko šķeļ nesaskaņas, tiks izpostīta, un neviena pilsēta vai saime, ko šķeļ nesaskaņas, nepastāvēs. 26  Tāpat, ja Sātans izdzen Sātanu, viņš ir nonācis nesaskaņā pats ar sevi. Kā tad viņa valsts pastāvēs? 27  Turklāt, ja es izdzenu dēmonus ar Belcebula palīdzību, ar ko tad tos izdzen jūsu mācekļi? Tāpēc viņi būs jūsu tiesneši*. 28  Bet, ja es izdzenu dēmonus ar Dieva garu, tad, jums nemanot, jau ir atnākusi Dieva valstība.+ 29  Vai kāds var iekļūt stipra vīra namā un paņemt tā mantas, ja pirms tam viņš šo vīru nav sasējis? Tikai pēc tam viņš var izlaupīt tā namu. 30  Tas, kas nav ar mani, ir pret mani, un tas, kas ar mani nesapulcē, izklīdina.+ 31  Tāpēc es jums saku: jebkuru grēku un zaimošanu cilvēkiem piedos, bet gara zaimošanu nepiedos.+ 32  Ja kāds runā sliktu par Cilvēka dēlu, viņam tiks piedots,+ bet, ja kāds runā sliktu par svēto garu, viņam netiks piedots — ne šajā laikmetā*, ne nākamajā.+ 33  Vai nu jūsu koks ir labs un tā augļi ir labi, vai arī jūsu koks ir slikts* un tā augļi ir slikti*, jo koku pazīst pēc augļiem.+ 34  Odžu dzimums,+ kā jūs varat runāt labu, ja paši esat ļauni? Ar ko sirds pilna, to mute runā.+ 35  Labs cilvēks sevī glabā labu, tāpēc no viņa nāk labais, bet ļauns cilvēks sevī glabā ļaunu, tāpēc no viņa nāk ļaunais.+ 36  Es jums saku: par katru tukšu vārdu, ko cilvēki runā, viņiem būs jāatbild+ tiesas dienā, 37  jo savu vārdu dēļ tu tiksi vai nu atzīts par taisnu, vai notiesāts.” 38  Tad daži rakstu mācītāji un farizeji viņam sacīja: ”Skolotāj, mēs vēlamies, lai tu parādītu kādu zīmi.”+ 39  Viņš tiem atbildēja: ”Šī ļaunā un neuzticīgā* paaudze arvien grib redzēt kādu zīmi, bet nekāda zīme tai netiks dota, izņemot pravieša Jonas zīmi.+ 40  Tāpat kā Jona trīs dienas un trīs naktis bija milzu zivs vēderā,+ tā arī Cilvēka dēls trīs dienas un trīs naktis būs zemes klēpī.+ 41  Nīnivieši tiesas dienā celsies augšā līdz ar šo paaudzi un to notiesās, jo, kad Jona sludināja, viņi nožēloja grēkus,+ bet te ir kas vairāk par Jonu.+ 42  Dienvidu ķēniņiene tiesas dienā celsies augšā līdz ar šo paaudzi un to notiesās, jo viņa nāca no pasaules malas, lai dzirdētu Sālamana gudrību,+ bet te ir kas vairāk par Sālamanu.+ 43  Kad ļauns gars iziet no cilvēka, tas pārstaigā izkaltušas vietas, meklēdams, kur apmesties, bet neatrod.+ 44  Tad viņš saka: ”Došos atpakaļ uz savu mājokli, no kura es aizgāju,” un pārradies viņš atrod to brīvu, izslaucītu un izrotātu. 45  Tad viņš aiziet un paņem sev līdzi septiņus citus garus, kas ir vēl ļaunāki par viņu, un iegājuši tie tur apmetas uz dzīvi, un beigās šim cilvēkam klājas sliktāk nekā sākumā.+ Tāpat būs ar šo ļauno paaudzi.” 46  Kamēr Jēzus vēl runāja ar ļaudīm, bija atnākuši viņa māte un brāļi.+ Tie stāvēja ārā un meklēja iespēju ar viņu runāt.+ 47  Kāds viņam teica: ”Tava māte un brāļi stāv ārā un grib ar tevi runāt.” 48  Bet viņš tam atbildēja: ”Kas ir mana māte, un kas ir mani brāļi?” 49  Un, rādīdams ar roku uz mācekļiem, viņš sacīja: ”Lūk, mana māte un mani brāļi!+ 50  Ikviens, kas pilda mana debesu Tēva gribu, ir mans brālis, mana māsa un mana māte.”+

Zemsvītras piezīmes

Sk. ”Dieva priekšā liekamās maizes” skaidrojošajā vārdnīcā.
Vai ”pierādīs, ka jums nav taisnība”.
Vai ”pasaules kārtībā”. Sk. ”laikmets” skaidrojošajā vārdnīcā.
Burt. ”izpuvis”.
Burt. ”sapuvuši”.
Burt. ”laulības pārkāpēja”.