Mateja 14:1—36
14 Tajā laikā zemes valdnieks* Hērods* izdzirdēja runas par Jēzu+
2 un teica saviem kalpiem: ”Tas ir Jānis Kristītājs, kas piecēlies no mirušajiem, tāpēc viņš spēj darīt tādus brīnumus*.”+
3 Iepriekš Hērods bija apcietinājis Jāni, iekalis viņu važās un ieslodzījis cietumā sava brāļa Filipa sievas Hērodijas dēļ,+
4 jo Jānis Hērodam bija sacījis: ”Nav pareizi, ka tu dzīvo ar viņu.”+
5 Viņš gribēja Jāni nogalināt, taču baidījās no ļaudīm, jo tie uzskatīja Jāni par pravieti.+
6 Bet tad tika svinēta Hēroda dzimšanas diena,+ un svinībās dejoja Hērodijas meita. Hērodam viņas deja tik ļoti patika,+
7 ka viņš zvērēdams apsolīja dot viņai jebko, ko vien viņa prasīs.
8 Tad viņa, mātes mudināta, teica: ”Dod man uz paplātes Jāņa Kristītāja galvu.”+
9 Ķēniņu tas apbēdināja, tomēr viesu priekšā dotā zvēresta dēļ viņš pavēlēja izpildīt meitenes vēlēšanos
10 un lika, lai Jānim cietumā nocērt galvu.
11 Jāņa galvu atnesa uz paplātes un iedeva meitenei, un viņa to aiznesa savai mātei.
12 Vēlāk atnāca Jāņa mācekļi un paņēma viņa līķi. Viņi to apglabāja un pēc tam aizgāja un pastāstīja visu Jēzum.
13 Saņēmis šīs ziņas, Jēzus laivā aizbrauca uz kādu nomaļu vietu, lai pabūtu viens, bet ļaudis to uzzināja un no dažādām pilsētām kājām gāja viņam pakaļ.+
14 Izkāpis krastā, viņš ieraudzīja daudz ļaužu, un viņam kļuva to žēl,+ un viņš izdziedināja slimos.+
15 Bet, kad iestājās vakars, pie viņa pienāca mācekļi un teica: ”Šī vieta ir nomaļa, un ir jau visai vēls. Sūti ļaudis, lai viņi aiziet uz ciemiem un nopērk sev kaut ko ēdamu.”+
16 Taču Jēzus tiem sacīja: ”Viņiem nevajag nekur iet — dodiet jūs viņiem ēst.”
17 Mācekļi viņam atbildēja: ”Mums te nav nekā cita kā vien piecas maizes un divas zivis.”
18 Viņš teica: ”Atnesiet tās man!”
19 Tad viņš lika ļaudīm apsēsties zālē, paņēma piecas maizes un abas zivis un, paskatījies uz debesīm, teica lūgšanu.+ Pēc tam viņš pārlauza maizes un izdalīja tās mācekļiem, bet mācekļi — ļaudīm.
20 Visi ēda, līdz bija paēduši, un tika savākti vēl divpadsmit pilni grozi ar atlikušajiem maizes gabaliem,+
21 lai gan to, kas bija ēduši, bija kādi pieci tūkstoši vīriešu, turklāt vēl sievietes un bērni.+
22 Uzreiz pēc tam Jēzus lika mācekļiem kāpt laivā un doties viņam pa priekšu uz otru krastu, bet pats viņš aizvadīja ļaudis.+
23 Vēlāk, kad ļaudis bija prom, viņš vienatnē uzkāpa kalnā, lai lūgtu Dievu.+ Bija jau ļoti vēls, un viņš tur bija viens pats.
24 Laiva tobrīd atradās jau lielu gabalu* no krasta, un to mētāja viļņi, jo pūta pretvējš.
25 Ceturtās nakts sardzes* laikā Jēzus nāca pie mācekļiem pa jūras virsu.
26 Kad mācekļi ieraudzīja viņu ejam pa jūru, tie satrūkušies iesaucās: ”Tas ir rēgs!” un sāka bailēs kliegt.
27 Bet Jēzus tūlīt pat tos uzrunāja: ”Esiet droši! Tas esmu es, nebaidieties!”+
28 Pēteris atsaucās: ”Kungs, ja tas esi tu, liec man nākt pie tevis pa ūdens virsu!”
29 Jēzus teica: ”Nāc!”, un Pēteris izkāpa no laivas un pa ūdens virsu gāja pie Jēzus.
30 Bet, redzēdams vētru, viņš nobijās un sāka grimt. ”Kungs, glāb mani!” viņš kliedza.
31 Jēzus tūliņ izstiepa roku, satvēra viņu un teica: ”Mazticīgais, kāpēc tu sāki šaubīties?”+
32 Kad viņi bija iekāpuši laivā, vētra norima.
33 Tad tie, kas bija laivā, metās ceļos viņa priekšā un teica: ”Tu patiešām esi Dieva Dēls.”
34 Pārcēlušies pāri, viņi piestāja pie krasta Ģenecaretē.+
35 Kad turienes iedzīvotāji viņu pazina, tie izsūtīja ziņu pa visu apkārtni, un ļaudis pie viņa atveda visus, kas bija slimi.
36 Tie lūdzās, kaut varētu aizskart vismaz viņa drēbju apakšmalu,+ un visi, kas tai pieskārās, kļuva pilnīgi veseli.
